Pasaules reālijas liek Lielbritānijai atkal tuvināties ES

Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) delegāciju sarunas pagājušās nedēļas nogalē un ES līderu tikšanās ar britu premjeru Kīru Stārmeru Londonā ir pirmais lielais solis uz visaptverošu ES un Lielbritānijas attiecību nokārtošanu pēc 2020. gada breksita.

Toreiz pasaule un gaidas par tās attīstību bija pavisam citas nekā tagad. Jaunā realitāte arī noteikusi Londonas un Briseles vēlmi pasteidzināt ieilgušo attiecību noregulēšanu.

"Jaunas attiecības"

Abas puses vakar vispirms parakstīja vienošanos par zvejas tiesībām, kas nākamos 12 gadus ļaus ES valstu traleriem zvejot Lielbritānijas ūdeņos, un tad vēl vairākas – drošības un aizsardzības sadarbības paktu, kā arī dokumentus, kas attiecas uz tirdzniecību un 18–30 gadus vecu jauniešu pārvietošanās un nodarbošanās brīvību kā vienā, tā otrā pusē. Lielbritānijas leiboristu valdības opozīcija jau sākusi kritizēt darījumu, apgalvojot, ka, piemēram, zvejniecības līgums būšot "katastrofa Skotijas zvejas flotei". Tikmēr Stārmera valdības paziņojumā teikts, ka darījums būs "labs mūsu nodarbinātībai, mūsu rēķiniem un mūsu robežām". Piemēram, samazināsies nodevas kravu pārvadājumiem, sanitārās un fitosanitārās prasības, kas veicinās pārtikas un dzērienu tirdzniecību starp Lielbritāniju un ES. Uz ES pienākas 41% kopējā britu eksporta.

Kaut daži apskatnieki ieminas par "soli pa solim" ceļa bruģēšanu, lai Lielbritānija varētu pamazām atgriezties ES, no kuras ar tādu skandālu aizgāja, tuvākā nākotnē nekas tāds nav gaidāms. Britu vairākumam joprojām ir iebildes pret ES valdošo brīvo preču un cilvēku kustību, kuras dēļ savulaik arī notika izstāšanās. To parādīja eiroskeptiķu līdera Naidžela Farāža nacionālkonservatīvās partijas "Reform UK" ("Reformēt Apvienoto Karalisti") panākumi nesenajās pašvaldību vēlēšanās. Tajā pašā laikā arī Briselē nevēlas tik ātri piedot Londonas "nodevību". Kad preses konferencē pēc sarunām Eiropadomes prezidentam Antoniu Koštam jautāja, vai ir kādi plāni par Lielbritānijas atgriešanos muitas savienībā vai kopējā tirgū, amatpersona atbildēja, ka "tā ir pagātne" un tagad ES veidos ar Lielbritāniju "jaunas stratēģiskās partnerattiecības kā kaimiņi, partneri, sabiedrotie un draugi".

BBC komentētāji atzīst, ka, 2016. gadā, balsojot par izstāšanos, briti pasauli bija iedomājušies pavisam citādu. "Lielbritānija ir viduvējība starp trīs tirdzniecības gigantiem – ASV, Ķīnu un ES. 

Tādā pasaulē, kur visi savstarpēji izdevīgi tirgojas pēc kopējiem noteikumiem, tā pietiekami veiksmīgi tiktu galā ar grūtībām. Taču tagad mēs dzīvojam pavisam citā pasaulē," 

komentējis Londonas Karaliskās koledžas profesors, ekonomists Džonatans Portess. Agrāk perspektīvā Ķīna eiropiešiem tagad ir galvenais ekonomiskās drošības drauds, Donalda Trampa ASV ārda gadu desmitiem pastāvējušās brīvās tirdzniecības saites, bet agresīvā Krievija kļuvusi par reālu militāru draudu Eiropai. Tāpēc breksita pretinieks un Lielbritānijas premjers kopš pagājušā gada jūlija Stārmers jau kādu laiku runā par nepieciešamību "pārstartēt" attiecības ar Briseli.

Drošības faktors

Novērotāju skatījumā svarīgākais Londonā parakstāmais dokuments ir drošības un aizsardzības sadarbības pakts. Tādu vajadzēja parakstīt jau drīz pēc breksita, taču akūta nepieciešamība parādījās šogad, kad Tramps sāka runāt par Eiropas aizsardzības pamešanu pašu eiropiešu ziņā. Ar kodolieročiem apgādātā Lielbritānija, protams, ir NATO dalībvalsts, taču pieminētais pakts, kaut juridiski nesaistošs, traktē drošību krietni plašāk. Tajā ir runa arī par infrastruktūras aizsardzību pret potenciālajām Krievijas hibrīdkara akcijām un sadarbību aizsardzības rūpniecībā. BBC konstatē, ka britu kompānijām ir ļoti liela interese par līgumiem ES valstu nule kā saskaņotajā 150 miljardu eiro pārapbruņošanās plānā SAFE. No otras puses, arī ES ir ieinteresēta attīstītajās un modernajās Lielbritānijas aizsardzības nozares jaudās, gan lai nodrošinātu kopējo palīdzību Ukrainai, gan stiprinātu kontinenta spējas iepretī Krievijai. "Situācija ir ļoti vienkārša: Lielbritānija un ES vienosies, jo vienkārši nevar atļauties nevienoties. Pretējā gadījumā viņu izgāšanās būs svētki Vladimiram Putinam," atzīmējis Ņujorkā bāzētā analītiskā centra "Eurasia Group" Eiropas lietu eksperts Midžs Rahmans. Vienlaikus ne visi Eiropā to uzņem ar sajūsmu, jo Francijai, kuras aizsardzības rūpniecība arī ir spēcīga, nepatīk, ka ES nauda tiks spēlētājiem ārpus bloka. Taču vairākums ES valstu, tajā skaitā Vācija, Polija, Baltijas valstis un ziemeļvalstis, ir par.