8.3 °C
ASV prezidenta Donalda Trampa divu stundu ilgā pirmdienas vakara telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu radījusi vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Nav zināms, ko tieši abi runājuši, taču ASV prezidents pēc tam sociālajos tīklos apbalvoja, ka Krievija un Ukraina "nekavējoties" sāks sagatavošanos divpusējām pamiera sarunām, lai izbeigtu karu. Savukārt Putins, kā parasti, iztika ar nekonkrētām, vispārējām frāzēm par Krievijas gatavību "mierīgam noregulējumam", nepieciešamību "novērst krīzes iemeslus" un notikušās sarunas "augsto novērtējumu". Putina palīgs Jurijs Ušakovs žurnālistiem pauda, ka telefonsaruna bijusi draudzīga un neviens no runātājiem nav vēlējies "nolikt klausuli". Nekādi miera izrāvieni tomēr nav gaidāmi, toties komentētāji Trampa paziņojumos sadzird draudus par ASV izstāšanos no noregulējuma meklējumiem, atstājot Kijivu un Maskavu aci pret aci.
Šī bija jau trešā Trampa un Putina telefonsaruna kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā. Neviena no tām nav ienesusi pozitīvu dinamiku Ukrainas un rietumvalstu meklējumos kara izbeigšanai. ASV prezidents, pēc paša vārdiem, uzreiz pēc dialoga ar Putinu par tā saturu informējis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, kā arī Francijas, Vācijas, Itālijas un Somijas līderus. Vatikāns un Romas pāvests Leons XIV esot apliecinājuši gatavību dot mājvietu sarunu procesam. Taču gan "Financial Times", gan aģentūras "Reuters" ziņotais par Eiropas politiķu reakciju uz Trampa atstāstīto par kontaktiem ar Kremli nevēsta neko pozitīvu. "Viena no personām, kas pazīstama ar sarunas gaitu, sacīja, ka [Eiropas] līderus apstulbinājis ASV prezidenta pavēstītais par to, kas panākts sarunās. Bija skaidrs, ka Tramps nav gatavs izdarīt lielāku spiedienu pret Putinu, lai tas nopietnāk pievērstos sarunām," apraksta "Financial Times". No Trampa teiktā izrietējis, ka viņš nemaz negrasās palielināt ASV sankcijas pret Krieviju, ja Putins turpinās neatsaukties miera aicinājumiem. Vašingtona tad vienkārši aizies no sarunu procesa. "Reuters" raksta, ka eiropieši bijuši "šokā" no Trampa–Putina pārrunu atstāsta. Taču avoti nav izpauduši, kas tieši bijis "apstulbinošs" vai "šokējošs".
Jautājumus tāpat rada Putina paziņojums žurnālistiem pēc telefonsarunas. Viņš pieminējis kādu memorandu, kas pārrunāts ar Trampu un pie kura Krievija esot gatava strādāt kopā ar Ukrainu "jautājumā par iespējamo nākotnes miera līgumu, kurā būtu noteiktas vairākas pozīcijas". Tikmēr Ukrainas prezidents Zelenskis presei atzina, ka viņam nav informācijas par šādu dokumentu:
"Tiklīdz saņemsim no krieviem memorandu vai priekšlikumu, varēsim arī noformulēt savu redzējumu par to."
Iespējams, runāts par Ukrainas teritoriju atdošanu Krievijai miera vārdā. Aģentūra "Bloomberg", balstoties anonīmā avotā, kurš esot lietas kursā par Putina domu gaitu, pirms dažām dienām apgalvoja, ka Kremļa saimnieks ir pārliecināts – Krievijas armija līdz gada beigām spēs pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas un ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritorijas. Kā zināms, Maskava tās jau pasludinājusi par savām, kaut nav pilnībā iekarojusi. Priekšstats par drīzo uzvaru arī nosaka Putina uzvedību sarunās, kurās tas līdz šim nav izrādījis nekādas pazīmes par gatavību kompromisiem vai piekāpties. Attiecīgi Ukrainas prezidents pirmdien kārtējo reizi uzsvēra, ka Ukrainas armijas izvešana no Krievijas pieprasītajiem apgabaliem nevar būt pamiera priekšnoteikums: "Neviens neizvedīs mūsu karaspēku no mūsu teritorijas."
Eiropas pozīcija
Vācijas kanclers Fridrihs Mercs tūlīt pēc Trampa zvana paziņoja, ka Eiropas valstis pastiprinās sankciju spiedienu pret Maskavu. Tas paziņots arī ASV prezidentam. Tāpat Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paudis pārliecību, ka Trampa un Putina sarunas gaita liecina vien par pēdējā neieinteresētību mierā un vēlmi tikai vilkt laiku pārrunās ar Vašingtonu. NATO ģenerālsekretārs Marks Rite diplomātiski paslavēja ASV pūliņus panākt noregulējumu un reizē atgādināja Trampam neaizmirst šajos jautājumos konsultēties ar Kijivu un Eiropas valstīm.
Tikmēr ASV prezidents klāstījis par Maskavas gatavību pēc kara noslēguma atsākt "visaptverošu tirdzniecību" ar ASV. Viņš pilnībā piekrītot tādiem plāniem. Tramps diemžēl ignorē visus Eiropas politiķu brīdinājumus, ka Putins viņu "vazā aiz deguna". Kad žurnālisti pirmdien Baltajā namā uzdeva tiešu jautājumu, kādēļ nepiepildās agrākie draudi par Maskava piespiešanu uz mieru ar jaunu, spēcīgu sankciju palīdzību, prezidents atbildēja: "Nu, tāpēc, ka, manuprāt, šeit ir iespēja kaut ko paveikt, un, ja jūs to darīsiet (noteiksiet sankcijas), jūs varat visu padarīt daudz sliktāku. Bet varētu arī pienākt brīdis, kad tas (sankciju noteikšana) notiks."
ES ārlietu ministri vakar apstiprināja pret Krieviju jau 17. sankciju kārtu. Tā galvenokārt vērsta pret 200 tankkuģu lielo "ēnu floti", kuru Krievija izmanto, lai apietu naftas eksporta ierobežojumus.
Debatēts tiek arī par nākamo, 18. sankciju kārtu. Pēc Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās Kajas Kallasas teiktā, tajā cita starpā būs runa par Krievijas eksportētās naftas cenu ierobežošanu, enerģētiku un banku nozari.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
