“Mūzika ir zāles mūsu garam bez jebkādām blaknēm,” ekskluzīvā sarunā no Diseldorfas žurnālam “Mājas Viesis” saka pasaulē slavenā operas dīva Inese Galante, kura augusta nogalē sarūpējusi divus muzikālus vakarus Dzintaru koncertzālē Jūrmalā – teātra “Delusio” izrādi 21. augustā un “Baltijas balvas” svētku koncertu 22. augustā.

Nepārspējamā operas māksliniece Inese Galante jau studiju laikā kļuva par Latvijas Nacionālās operas solisti. Nu viņa nodziedājusi vai visas skaistākās soprāna lomas, bet Ineses Galantes pirmā operas loma bija Violeta Dž. Verdi “Traviatas” iestudējumā Mūzikas akadēmijas diplomdarbā, un kopš tā laika māksliniece šo lomu uz dažādām skatuvēm atveidojusi vairāk nekā simt reižu.

Retā, samtainā soprāna īpašniece ir uzstājusies prestižos operteātros un koncertzālēs visā pasaulē, sadarbojoties ar izciliem diriģentiem, tostarp Zubinu Metu, Jehudi Menuhinu, Antonio Pappano un Evelīno Pido, kā arī dalījusi skatuvi ar ievērojamiem māksliniekiem – Hosē Karerasu, Andreu Bočelli un daudziem citiem. Viņas balss ir skanējusi Elizejas lauku teātrī Parīzē, festivālos Monpeljē un Sendenī, Londonas Barbikana centrā, Vigmora zālē, Karaliskajā Alberta zālē, Kensingtonas pilī un citās pasaulē nozīmīgās koncertu vietās.

Ineses Galantes albums “Debija” Nīderlandē ieguva zelta un platīna statusu, savukārt albums “Arietta” tika atzīts par BBC labāko albumu klasiskās mūzikas kategorijā. Ineses Galantes ieraksti sasnieguši mūzikas topu virsotnes Apvienotajā Karalistē, Austrālijā, Korejā un citās valstīs.

Inese Galante ir starptautiskā mūzikas festivāla “Summertime – aicina Inese Galante” idejas autore un patronese, kā arī “Baltijas balvas/Baltic Awards” atlases komitejas priekšsēdētāja.

Kad 7. jūlija pusdienlaikā jūsu rīkotā koncertā Rātslaukumā virs baltā flīģeļa, pie kura sēdēja mūsu izcilais pianists Andrejs Osokins, bija zilas debesis, kaut vai visās iepriekšējās dienās un arī pēc tam līņāja, nodomāju, ka jums, Inese, laikam ir visnotaļ labas attiecības ar kādu tur augšā virs mums…

Es tam patiesi ļoti ticu. Ir bijis, kad liekas, nav kur sprukt, bet pēkšņi viss mainās uz labo pusi vairāk, nekā sapņos rādījies. Dziedātājas dzīvē tāda labvēlība varbūt pat vairāk vajadzīga nekā citiem. Jo mūsu darbā tik ļoti daudz kas atkarīgs no fiziskās formas, no tā, kā jūtas tava balss, kā jūties pati. Reizēm liekas, esi pāri visai pasaulei, tev skan kā pašam dievam, kuru esi paņēmusi aiz bārdas. Bet citreiz… nu tā, vairāk vai mazāk. Bet gribas arvien to ideālu, kad pašai liekas, tu staigā pa mākoņiem un kāds tur augšā tur tevi pie rokas. Jo ikviena izrāde vai koncerts paliek vēsturē.