Makaroni garšo lieliem un maziem, tie nav dārgi, tie nav ilgi jāgatavo. Pievienojot dažas piedevas, izdosies sātīgs un garšīgs ēdiens.

Forma – ne tikai skaistumam

Makaronu formai ir arī praktiska nozīme, jo tā pasaka priekšā, kāda būs saderība ar mērci. Jo raupjāka un izliektāka ir pastas virsma, jo tā labāk uzsūc un notur mērci. 

Piemēram, spageti, kas ir ar gludu virsmu, bez izliekumiem, labi sader ar vieglām un šķidrām mērcēm. Tā var būt tomātu mērce ar baziliku, uz olīveļļas bāzes gatavota mērce ar ķiplokiem, svaigiem pētersīļiem un čili pārslām, arī pesto. 

Savukārt pasta ar dažādiem izliekumiem un dobumiem lieliski sader ar biezām un krēmīgām mērcēm, jo labi tās uzsūc. Piemēram, piltuvveidīgās pastas – penne un rigatoni, spirālveida fusilli – draudzējas ar siera un krējuma, ar dārzeņu un gaļas mērci. Arī plakanās lentīšveida pastas – tagliatelle, pappardelle, fettucinne – vislabāk sader ar bagātīgām gaļas mērcēm.

Kā ieteicams vārīt

Noteikti jāizvēlas liels katls, lai makaroniem būtu pietiekami daudz vietas un tie vāroties nesaliptu. Svarīgs arī ūdens daudzums – uz 100 gramiem makaronu vajadzēs aptuveni litru ūdens. Tos katlā liek tikai tad, kad ūdens vārās. Sāli pievieno diezgan dāsni – aptuveni divas tējkarotes uz litru ūdens. Eļļu gan nelej klāt ūdenim, jo tā nosēžas uz makaroniem un traucē iesūkties mērcei, ko parasti pasniedz ar pastu. Neilgi pirms vārīšanas laika beigām (tas norādīts uz makaronu paciņas) pārbauda produkta gatavību. Pastai jābūt mīkstai ar nedaudz stingru vidiņu. Šādu gatavības pakāpi dēvē par al dente.