Saeima jūnija vidū pieņēma Veselības ministrijas virzītos grozījumus Pacientu tiesību likumā, kas paredz, ka gadījumos, ja pacientam ir apgrūtinoši sazināties valsts valodā, viņš var ņemt līdzi tuvinieku vai tulku, kas var palīdzēt sazināties ar ārstniecības personu. 

Šādā veidā ministrija reaģēja uz Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) gaismā celto problēmu, ka daudzi jaunie ārsti neprot vispār vai pārzina ļoti vāji krievu valodu un tādēļ ir ļoti grūti vai pat neiespējami uzzināt visu nepieciešamo informāciju par pacienta veselības stāvokli. LJĀA aptaujāja 580 topošos ārstus, no kuriem 52% atzina, ka viņi nesaprot krievu valodu nemaz vai arī to zina ļoti vājā līmenī.

"Tātad nebūs ilgi jāgaida, kad slimnīcās nebūs jauno ārstu, kuri runā krieviski. Nesen tikos ar slimnīcu vadītājiem un rosināju viņus, ka jāsāk spiest kaut kādā veidā uz nodaļu vadītājiem, citiem atbildīgajiem darbiniekiem, lai darba vidi mainītu no krievu valodas uz latviešu valodu. Redzu, ka tomēr Latvijā vēl nav lauzta tradīcija izplatīt savstarpējā slimnīcu darbinieku saziņā krievu valodu, tāpēc slimnīcu vadītāju pienākums ir spiest kolēģus runāt latviski. Zinu, ka slimnīcās ir krieviski runājoši nodaļu vadītāji, kuri tur strādā divdesmit vai pat trīsdesmit gadus un ar saviem kolēģiem runā tikai krievu valodā. Kad ierodas jaunais ārsts, kurš knapi runā krieviski, arī viņam ir jāpieskaņojas iedibinātajai tradīcijai. Tas tā nedrīkst turpināties, un slimnīcu vadītājiem ir jāpanāk, lai situācija mainītos par labu valsts valodai," sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība").