Kāpēc ar hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu nevajag jokot, un kā to pareizi samazināt, stāsta kardioloģe Anna Labuce Viņa piedāvā arī risinājumus trim tipiskām situācijām, kad ir paaugstināts asinsspiediens.

Abi asinsspiedieni – gan augšējais jeb sistoliskais, gan apakšējais jeb diastoliskais – ir svarīgi cilvēka veselībai. Kā skaidro sirds daktere, sistoliskais spiediens rodas brīdī, kad saraujas sirds kambari (tāpēc tas vairāk liecina par aortas un sirds stāvokli), bet diastoliskais konstatējams sirds muskuļa atslābināšanās brīdī (tas vairāk liecina par perifēro asinsvadu pretestību). 


Normāli artērijas sieniņa ir elastīga, tā pulsē tāpat kā sirds un būtībā samazina asins plūsmas spiedienu. Taču, ja asinsvada sieniņa ir cieta, neelastīga un spiediens liels, tas vienmērīgi spiež uz asinsvada iekšējo kārtu, izraisot problēmas asinsvados. Galvenokārt augsts arteriālais asinsspiediens ietekmē sirdi un tās asinsvadus, nieres, acis un galvas smadzenes. 


Kāpēc spiediens jāmēra


Mēdz uzskatīt, ka gados vecākam cilvēkam drīkst būt mazliet augstāks arteriālais asinsspiediens, tomēr kardioloģe uzsver, ka optimālam spiedienam jebkurā vecumā vajadzētu būt 120/80 milimetru dzīvsudraba staba (mmHg), vēl būtu pieļaujams līdz 140/90 mmHg. 

Šāda norma pamatota daudzos klīniskos pētījumos – ja šo robežu pārsniedz, ievērojami pieaug insulta (smadzeņu asinsrites traucējumi) un infarkta (pēkšņas sirds artēriju nosprostošanās dēļ iet bojā daļa sirds muskuļa) risks. Hipertensija rada sirds sieniņu sabiezināšanos, kas vēlāk var progresēt līdz pat sirds mazspējai, rosināt nieru mazspējas un redzes traucējumu attīstību. Tāpēc paaugstināts asinsspiediens jāārstē vienmēr un jebkurā vecumā.