Infekcija no liellopu gaļas vai bērnudārza? Latvijā izmeklē E.coli uzliesmojumu; ierodas ārzemju eksperti

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) intensīvās terapijas nodaļā smagā stāvoklī pirmdien ārstējās jau seši bērni ar akūtu zarnu nūjiņas jeb E.coli infekciju, informēja slimnīca.

Pagājušajā piektdienā intensīvās terapijas nodaļā ārstējās pieci bērni. Ar apstiprinātu Šiga toksīnu producējošu E.coli infekciju slimnīcā vēl joprojām ārstējās 16 bērni, no kuriem desmit bērnu veselības stāvoklis ļauj ārstēties aprūpes nodaļā.

Kopš infekcijas izplatības sākuma Bērnu slimnīcā ar apstiprinātu zarnu nūjiņas infekciju tikuši stacionēti 30 bērni. No tiem izrakstīti 14 bērni, kuriem infekcija tika diagnosticēta, bet veselības stāvoklis pēc novērošanas perioda ļāvis ārstēšanos turpināt ambulatori.

Līdz 6. aprīlim Latvijā bija fiksēti 57 bīstamās E. coli infekcijas gadījumi. Saslimšanas gadījumi konstatēti dažādās Rīgas priekšpilsētās, Liepājā, Jelgavas, Ropažu, Ķekavas, Salaspils, Ādažu, Siguldas, Cēsu un Dienvidkurzemes novados.

Līdzšinējie zarnu nūjiņas infekcijas izmeklēšanas dati liecina par vismaz diviem inficēšanās avotiem, 

vakar Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sanāksmē informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti. Viņi esot saziņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) ekspertiem par īstenotajiem epidemioloģiskajiem pasākumiem. Latvijā ieradīsies divi ECDC eksperti – epidemiologs un bakteriologs –, kuriem ir liela pieredze Šigas toksīnu vai verotoksīnu veidojošā E.Coli izraisītu slimību uzliesmojumu izmeklēšanā, lai sniegtu atbalstu Latvijas speciālistiem.

Šobrīd esot maz ticams, ka inficēšanās ar zarnu nūjiņu būtu notikusi ārpus izglītības iestādēm, jo netiek novēroti saslimšanas gadījumi tiem, kas nav apmeklējuši izglītības iestādes. Saslimstības analīze šobrīd nenorāda uz tālāku infekcijas izplatīšanos kontaktpersonu vidū.

SPKC skaidro, ka visiem cilvēkiem un dzīvniekiem zarnās ir baktērijas, ko sauc par Escherichia coli (E.coli) jeb zarnu nūjiņu. Tās ir daļa no mūsu normālās baktēriju floras un parasti nekaitīgas. Tomēr ir īpaši E.coli celmi, kas spēj veidot toksīnus jeb indīgas vielas un izraisīt nopietnu slimību. Šos celmus dēvē par STEC/VTEC (Šigas toksīnu vai verotoksīnu veidojošā E. coli). 

Tie var izraisīt smagu, asiņainu caureju, kas dažos gadījumos rada akūtu nieru mazspēju, kam nepieciešama intensīva aprūpe.

Šo celmu galvenais rezervuārs ir zālēdāji dzīvnieki, īpaši liellopi. Izraisītājs izdalās no dzīvnieka vai no cilvēka organisma ar fekālijām. Cilvēks var inficēties, lietojot uzturā inficētu pārtiku, nepietiekami termiski apstrādātu liellopu gaļu, nevārītu pienu, nemazgātus vai neapstrādātus augļus vai dārzeņus. Iespējama arī infekcijas pārnešana tieši no cilvēka uz cilvēku.

SPKC atgādina pārtiku apstrādāt termiski atbilstoši, zem tekoša ūdens skalot augļus un dārzeņus, un īpaši tos produktus, kas netiks termiski apstrādāti pirms patēriņa. Ja parādās infekcijas simptomi – krampjveida sāpes vēderā vai asiņaina caureja –, nekavējoties jāsazinās ar ārstu.