Dzejniekam, daudzu iemīļotu dziesmu autoram, mūziķim, mūzikas izdevējam un producentam – liepājniekam Guntaram Račam – apaļi 60! Melnu, rūgtu kafiju mīlošs cīrulis, kurš strādājot neskaita stundas, bet sevi lutina, minoties garus kilometrus ar velosipēdu, brīvdienās dažas stundas ilgāk paguļot, rosoties pie plīts un čubinoties dārzā. 

Fani labi zina četrus viņa dzejoļu krājumus "365", bet aizvadītā gada nogalē pie lasītājiem nonāca Guntara Rača autobiogrāfiskā atmiņu grāmata "Trakais" – par ceļu uz mūzikas pasauli, Liepājas bohēmu un piedzīvojumiem padomju armijā. Šobrīd, kad lasāt šīs rindas, Liepājas Olimpiskajā centrā izskanējis arī Lielais Dzimšanas dienas koncerts, uz kuru biļešu nebija jau marta vidū. Nu ir brīdis atelpai...

Tuvojoties dzimšanas dienai (jubileja nosvinēta 25. martā - red.), sevišķi apaļai un zīmīgai, cilvēki kļūst domīgi, vibrējoši, vairāk uz iekšu vērsti. Kādas ir tavas sajūtas?

Ir jūtīgāk. Kaut kādā ziņā cilvēks saņem savas dzīves novērtējumu. Kaut vai tā, kurš un kādā veidā uzskata par vajadzīgu tevi sumināt. Ja godīgi... nav vairs baigais prieks tās dzimšanas dienas atzīmēt. 60 – tāds solīds vecums. Pēc lielā koncerta ar “Liepājas mafiju” un rudens koncertiem ar Paula dziesmām vairs nerīkošu lielos koncertus.

Maestro arī teic, ka lielās arēnas un stadioni vairs neaizrauj – nav dvēseles. Gribētos mazas tikšanās bibliotēkās, klubiņos, kad redzi – atnākuši tieši pie tevis. 

Protams, ar "Bet bet" uzstāsimies, taču individuāli – kļūšu mazāks un lokālāks.