Par nervoziem cilvēkiem mēdz teikt: uzvedas kā neēdis. Savukārt par nikniem, nīgriem saka: žultains cilvēks. Viss ap vēderu vien griežas, un laikam tā arī ir.

Ikviens taču zina, cik labi jūtas paēdis, cik smagi – pārēdies un cik čābīgi, ja vēders streiko. Žultij un žultspūslim vēdera labsajūtas nodrošināšanā ir liela loma – žults un tās izdale no žultspūšļa uzlabo gremošanu kopumā.

Aknas nepārtraukti ražo žulti – gremošanas sulu, kura pa aknu žultsvadiem tiek aiztransportēta uz žultspūsli – nelielu maisiņa formas orgānu aknu lejasdaļā. Tā galvenā funkcija ir žults uzglabāšana, izdalot to tikai gremošanas procesu laikā, kad žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā, lai tajā esošās vielas nodrošinātu ar ēdienu uzņemto taukvielu un taukos šķīstošo vielu šķīdināšanu. 

Ja žults nav nepieciešama uzreiz, tā tiek uzkrāta žultspūslī un kļūst arvien koncentrētāka. Gadījumos, kad žultspūšļa darbība ir traucēta, var veidoties žultsakmeņi (holelitiāze), žultspūšļa iekaisums (holecistīts), tiek traucēta tauku sagremošana. Tuvāk par žultspūsli un tā iekaisumu stāsta Veselības centra 4 ķirurgs Sergejs Mihailovs.