No Latvijas Nacionālā baleta vadošās solistes kļuvusi par horeogrāfi, viņa iejūtas abās lomās. Tā būs arī jaunākajā Aivara Leimaņa baletā “Esmeralda”, kur Elzu Leimani redzēsim titullomā un pirmoreiz arī tik vērienīga baleta līdzautores statusā. Nupat Operas repertuārā ienācis jauns Riharda Štrausa operas “Salome” iestudējums, kura režisors un scenogrāfs ir Alvis Hermanis. Bet rūpīgi izstrādātā solistu kustību partitūra un dinamiski neparasti risinātā “Salomes” deja ir horeogrāfes Elzas Leimanes veikums.
Dailes teātra Lielajā zālē ar simfonisku vērienu atgriezies arī mūziķa un komponista Reiņa Sējāna un Elzas Leimanes kopdarbs “Vārna” jeb lidojums vienā cēlienā. Stāstā par cilvēka cīņu ar saviem iekšējiem dēmoniem, par neglīto skaistajā un skaisto neglītajā, par tuvošanos bīstamajam un sevis no jauna iepazīšanu Elza Leimane ir gan solistes, gan horeogrāfes lomā. Un tūlīt 10. aprīlī Latvijas Nacionālajā operā un baletā pirmizrādi piedzīvos balets “Esmeralda”.
Viktora Igo slavenais romāns “Parīzes Dievmātes katedrāle” kalpojis par iedvesmu spilgtiem mākslas darbiem dažādos žanros. Kā baletu publika to pirmoreiz iepazina Žila Pero horeogrāfijā – 1844. gada uzvedumā “Esmeralda” Karaliskajā teātrī Londonā. Latvijas Nacionālajā baletā tas pirmoreiz izrādīts 1939. gadā baletmeistara Osvalda Lēmaņa veidotajā versijā. Tagad Aivara Leimaņa radītā “Esmeralda” būs jau ceturtais šā romantiskā stāsta iestudējums latviešu baleta vēsturē, kurā viduslaiku gaisotni uzburt palīdzēs Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija un Ilzes Vītoliņas veidotie kostīmi.
Elza Leimane šajā baletā būs viena no trim Esmeraldām un arīdzan baleta līdzautore.
Balets “Esmeralda” ir vienkāršs un spēcīgs stāsts par mīlestību un nāvi. Parīzes Dievmātes katedrāles arhidiakons Klods Frolo iekāro skaisto Esmeraldu, taču meitenes uzmanību saista nevis priesteris, bet gan iznesīgais kapteinis Fēbs. Īpašas jūtas pret Esmeraldu ir arī baznīcas zvaniķim Kvazimodo. Kad, greizsirdības mākts, Floro ievaino Fēbu, notikušajā tiek vainota Esmeralda, kurai draud nāvessods. Vienīgais, kurš līdz savas dzīves beigām turpinās patiesi mīlēt Esmeraldu, būs nelaimīgais Kvazimodo.
Bet sāksim šo sarunu ar nupat pirmizrādi piedzīvojušo operu “Salome”.
Elza, kuras no “Salomes” tēmām visvairāk aizkustināja jūs?
Esmu ļoti pateicīga liktenim par iespēju strādāt šajā iestudējumā. Un man ir sajūta, ka “Salomes” notikumu man atsūtīja omīte (Nacionālā teātra aktrise Baiba Indriksone, kura pērn devās mūžībā. – Aut. piez.). Bija posms manā dzīvē, kad mēs ar omīti gadiem ilgi divatā gājām vai uz visām Jaunā Rīgas teātra izrādēm. Un nu man pēkšņi ir iespēja sadarboties ar režisoru Alvi Hermani.