Raksta pirmpublikācija 2023. gadā žurnālā "Praktiskais Latvietis".

Varētu šķist – kas gan tur sevišķs reizi pa reizei apēst nemazgātu augli, sagriezt salātus uz tā paša dēlīša, kur tikko griezta jēla gaļa, vai nenomazgāt rokas pēc tualetes apmeklējuma. Taču tie ir izplatītākie veidi, kā var inficēties ar 'Escherichia coli', saīsināti E.coli baktēriju jeb zarnu nūjiņu izraisītām infekcijām. 

"Jebkuram cilvēkam un arī dzīvniekam zarnu traktā ir E.coli baktērijas jeb zarnu nūjiņas. Tā ir daļa no mūsu normālās zarnu mikrofloras, un tās ir mūsu veselībai nekaitīgas. Taču E. coli baktērijai ir arī daži celmi, kas veido toksīnus, kuri bojā zarnu gļotādu un var izraisīt slimības," skaidro Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorijas vecākā eksperte Laima Ķimse.

Baktērijas, kas spēj veidot toksīnus, ir STEC vai VTEC (Šiga toksīnu un verotoksīnu veidojošā E.coli) vai EHEC (enterohemorāģiskā E.coli). Šīs bīstamās baktērijas cilvēku zarnu traktā nedzīvo, bet ar tām var inficēties no ārējās vides. 

Diemžēl tās sastopamas visā pasaulē, arī Latvijā.