Satraucoši: asiņaina caureja un nieru mazspēja; kas jāzina par agresīvo baktēriju?

Šobrīd reģistrēti jau vairāk nekā desmit inficēšanās gadījumi ar vienu no baktērijas paveidiem, kurš izraisa daudz smagāku slimības gaitu nekā parastā zarnu nūjiņa. Saslimuši pārsvarā pirmsskolas vecuma bērni Rīgā, Ādažu, Siguldas, Dienvidkurzemes un Salaspils novados.

Slimību profilakses un kontroles centra jaunākā informācija liecina, ka šobrīd nav pierādīta saslimšanas saikne ar inficētām zemenēm, augļiem, ogām vai citiem pārtikas produktiem, kā tas izskanējis iepriekš. Taču zināms, ka ar E. coli baktērijām var inficēties no piesārņota ūdens vai pārtikas, īpaši neapstrādātiem dārzeņiem un nepietiekami termiski apstrādātas maltas liellopu gaļas, kā arī no cilvēka uz cilvēku. Atšķirībā no daudzām citām slimību izraisošām baktērijām tā var izraisīt saslimšanu arī tad, ja organismā nonāk tikai neliels daudzums baktēriju, piemēram, apēdot dažus kumosiņus maltās gaļas kotletes.

Tikai daži E. coli celmi izraisa caureju. E. coli O157:H7 celms, kurš izraisījis infekcijas uzliesmojumu, pieder pie tiem, kas ražo spēcīgu toksīnu – Šiga toksīnu/verotoksīnu, kurš bojā tievās zarnas gļotādu un var izraisīt asiņainu caureju. 

Lielāks risks saslimt ir maziem bērniem un senioriem, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, piemēram, pacientiem ar HIV infekciju. 

Zināms, ka kuņģa skābe zināmā mērā aizsargā no E. coli, bet infekcijas risks pieaug, ja ir nepietiekams kuņģa skābes līmenis vai tiek lietotas zāles kuņģa skābes samazināšanai.

Slimības simptomi parasti sākas trīs vai četras dienas pēc saskares ar baktērijām, taču mēdz būt arī izņēmumi, kad saslimst arī vienu dienu vai 7–10 dienu laikā. Galvenās slimības pazīmes ir caureja, kas var būt kā viegla un ūdeņaina, tā smaga un asiņaina, sāpes vēderā, kā arī slikta dūša un vemšana. Atsevišķiem cilvēkiem, īpaši maziem bērniem un gados veciem cilvēkiem, var attīstīties hemolītiski urēmiskais sindroms – reta komplikācija, kas izraisa eritrocītu un trombocītu skaita samazināšanos un akūtu nieru mazspēju. Tādēļ, ja tiek laboratoriski pierādīta inficēšanās ar bīstamo baktērijas celmu, pacienta ārstēšana un novērošana notiek stacionārā.

Enterohemorāģiskās Escerichia coli – Šiga toksīnu/verotoksīnu producējošās baktērijas infekcijas gadījumi Latvijā tiek reģistrēti katru gadu – vidēji 4–5 mēnesī. 2023. gadā – 37, 2024. gadā – 42, šogad – jau 20 gadījumi.

Lai samazinātu iespēju inficēties ar E. coli:

• lietojiet drošus pārtikas produktus, dzērienus un dzeramo ūdeni,
• rūpīgi mazgājiet augļus un dārzeņus zem tekoša ūdens,
• gaļa, tostarp maltā, pietiekami termiski jāapstrādā,
• izvairieties norīt ūdeni peldvietā (ezerā, baseinā),
• izvairieties no nekvalitatīvu vai nezināmos apstākļos uzglabātu pārtikas produktu ēšanas,
• ievērojiet personīgo higiēnu un bieži mazgājiet rokas, it īpaši pēc tualetes apmeklēšanas, pirms un pēc ēdienu gatavošanas, bērnu autiņu maiņas, pēc kontakta ar slimnieku, kam konstatēta infekcijas slimība,
• cilvēki, kam parādījušies akūtas zarnu infekcijas simptomi, nedrīkst nodarboties ar pārtikas pārstrādi un ēdiena gatavošanu, it īpaši sabiedriskajās ēdināšanas iestādēs.