Partly cloudy 16 °C
P. 14.04
Gudrīte, Strauja
SEKO MUMS
Reklāma
Varianti, kā droši pārvadāt suni mašīnā – dzīvnieku ievieto no salona nodalītā bagāžas nodalījumā vai speciāli paredzētā būrī.
Varianti, kā droši pārvadāt suni mašīnā – dzīvnieku ievieto no salona nodalītā bagāžas nodalījumā vai speciāli paredzētā būrī.
Foto: Linda Dombrovska / Latvijas Mediji

"Latvijas Avīzes" lasītāja Brigita Andermane no Jaunjelgavas redakcijai vaicāja, vai tā ir tiesa, ka "par nepiesprādzētu suni automašīnā jāmaksā tūkstoš eiro soda nauda, kamēr par bērna nepiesprādzēšanu sods tikai 30–70 eiro"? Gluži precīzi tā vis nebūs, taču izmaiņas kopš pagājušā gada vasaras ir un mājdzīvnieku saimniekiem tās jāņem vērā.

Reklāma

Kā mediji ziņojuši, 2024. gada 1. jūlijā stājās spēkā Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi, nosakot kārtību, kā automašīnā jāpārvadā mājdzīvnieki (skat. uzziņu). Dzīvniekus automašīnā nedrīkst pārvadāt brīvi – tie jāievieto piemērotā somā, konteinerā vai būrī, ko nostiprina ar jostas drošības sistēmu tā, lai noturētu sēdeklī. Tas nepieciešams, jo pie straujākiem manevriem vai sadursmes brīdī suns vai kaķis kļūst par bīstamu priekšmetu, ko inerce mētā pa salonu, savainojot pašus vai arī cilvēkus.

Minētajos noteikumos nav minēti sodi par to pārkāpšanu. Arī Dzīvnieku aizsardzības likumā nav izdalīts atsevišķi soda apmērs par dzīvnieku pārvadāšanas pārkāpumiem transportlīdzeklī. Taču Dzīvnieku aizsardzības likumā ir noteikta administratīvā atbildība par dažādiem dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem. Un šī likuma 57. pantā teikts: "Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit divām līdz piecsimt naudas soda vienībām." 

Soda vienība ir pieci eiro, tātad fiziskajai personai par dzīvnieku dažādu labturības prasību (tajā skaitā pārvadāšanas) pārkāpumiem var piemērot līdz 1750 eiro naudas sodu. 

Kā "Latvijas Avīzei" skaidro amatpersonas, atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 16. pantam minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības jeb 10 eiro. Tātad privātpersonām par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem var tikt noteikts sods no 10 līdz 1750 eiro.

Vērtē Pārtikas un veterinārais dienests

Portāls "iAutolv" iepriekš arī vērsies pie Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ar jautājumiem. Parlamenta juristi arī vērsuši uzmanību, ka pārkāpuma gadījumā uzreiz nav jāpiemēro bargākais sods, piemēram, 1750 eiro. 

"Administratīvā soda apmēru kompetentā iestāde nosaka atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem un izvērtējot esošo situāciju. Piemērojot sodu, katra lieta ir individuāla. 

Pamatkritēriju, piemērojot sodu, ir ļoti daudz, un, lai kompetentā iestāde pieņemtu lēmumu un soda apmērs būtu taisnīgs un samērīgs, tai ir jāvērtē visu apstākļu kopums. Papildus jāņem vērā, ka prasības attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanu privātajā transportlīdzeklī vai koplietošanas transportlīdzeklī ir stājušās spēkā nesen, kompetentās iestādes sākotnēji uzmanību pievērsīs sabiedrības informēšanai un konsultēšanai, nevis uzreiz sodu piemērošanai," tā Saeimas komisijas pārstāvji atbildējuši pērnruden.

Cik sodīti – ziņu nav

"Latvijas Avīze" vēlējās noskaidrot, cik un par kādām summām līdz šim (no 2024. gada 1. jūlija līdz šā gada martam) ir sodīti autovadītāji, kas mašīnā nepareizi pārvadājuši suņus vai kaķus. No Valsts policijas saņēmām šādu atbildi: "Ja Valsts policijas darbinieks, apturot automašīnu, konstatē, ka dzīvnieks tiek pārvadāts neatbilstoši, tad šis fakts tiek fiksēts un sastādīts ziņojums, kurš attiecīgi pēc piekritības tiek nodots Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) administratīvā pārkāpuma uzsākšanai un attiecīgi lēmuma pieņemšanai un soda piemērošanai. 

Tomēr vienlaikus uzsveram, ka mērķis nav sodīt un nereti ar automašīnu vadītājiem tiek veiktas preventīva rakstura pārrunas. 

Līdz ar to šie jautājumi būs PVD kompetence."

Pārtikas un veterinārā dienesta Juridiskās daļas vadītāja Ieva Ņikitina "Latvijas Avīzei" atbildēja: "Soda apmērs tiek noteikts, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību, mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Reklāma
Reklāma

Ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis tādu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām interesēm, lai par to piemērotu sodu, amatpersona var neuzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, bet izteikt aizrādījumu personai, kura neatbilstoši pārvadāja dzīvnieku.

Mājas (istabas) dzīvnieku neatbilstoša pārvadāšana ir dzīvnieku labturības prasību pārkāpums, kas netiek atsevišķi izdalīts no kopējās labturības pārkāpumu statistikas."

Tātad no iestāžu atbildēm secināms:

  • par suņa nepiesprādzēšanu mašīnā Valsts policija nesoda, to dara Pārtikas un veterinārais dienests;
  • 1750 eiro naudas sods uzreiz nedraud; sākumā var iztikt tikai ar brīdinājumu;
  • vai un cik cilvēku ir sodīti par mājdzīvnieku nedrošu pārvadāšanu šajā laikā, kopš darbojas jaunie noteikumi, nevar noskaidrot, jo tāda statistika netiek apkopota.

Vācijā sods mazāks

Kā ir citās valstīs? Piemēram, Vācijā sodi par dzīvnieku pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu ir mazāki. Taču ir nianse. Vācijas ceļu satiksmes noteikumos nav paredzēti konkrēti naudas sodi tieši par suņu un kaķu nepareizu pārvadāšanu. Bet mājdzīvnieki šajā gadījumā tiek uzskatīti par kravu, un saskaņā ar likumu kravai automašīnā ir jābūt atbilstoši nostiprinātai. Vācijā transportlīdzekļa vadītājs ir atbildīgs par to, lai "viņa redzei un dzirdei netraucētu citi pasažieri, dzīvnieki, krava, aprīkojums vai transportlīdzekļa stāvoklis". Pretējā gadījumā autovadītājam draud 35 eiro naudas sods. Ja nenostiprinātā krava vai dzīvnieki apdraud citus satiksmes dalībniekus, sods būs 60 eiro. Ja gadās vēl negadījums, sods palielinās līdz 75 eiro un var arī iegūt vienu soda punktu.

Vācijas ceļu satiksmes noteikumos nav teikts, kāds tieši nostiprināšanas veids ir piemērots četrkājainām kravām. Galvenais – lai dzīvnieks ir atbilstoši nostiprināts. 

Tā var būt gan speciāla suņa drošības josta vai piesprādzējama kaste u. tml.

Arī citās valstīs autovadītājiem atgādina – bieži medijos, filmās redzētais it kā skaistais skats, kur suns izbāzis galvu pa auto logu un ausis plivinās vējā, patiesībā nav laba ideja. Dažādos testa braucienos pierādījies, ka bremzēšanas vai citu strauju manevru laikā savainojumu var gūt gan suns, gan vadītājs. Piemēram, suns, kas brīvi sēž priekšā pasažiera sēdeklī, strauja manevra laikā var ielidot autovadītājam klēpī un iespiesties starp stūri un šofera kāju, un automašīna kļūst nevadāma. Nepiesprādzēts dzīvnieks avārijas gadījumā gan pats var gūt traumas, gan uztriekties citiem mašīnā sēdošajiem. Avārijas bremzēšanas situācijā nepiesprādzēts suns var sasniegt aptuveni 50 reizes lielāku ķermeņa svaru un tādējādi kļūt par bīstamu "šāviņu".

Tūkstošiem cilvēku nepiesprādzējas

Un kā tad Latvijā ir ar cilvēku nepiesprādzēšanos? Valsts policija atgādina, ka transportlīdzekļa vadītāja pienākums, pirms sākt braukšanu, ir piesprādzēties pašam, kā arī pārliecināties, ka pārējās personas automašīnas salonā to ir izdarījušas. Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, naudas sods transportlīdzekļa vadītājam ir 30–70 eiro. Bet pašam pasažierim par viņam noteikto pienākumu pārkāpšanu (tai skaitā nepiesprādzēšanos) var piemērot brīdinājumu vai 15 eiro naudas sodu.

Satiksmes ministrija informē, ka aizvadītajā gadā ievērojami pieaudzis pārkāpumu skaits par drošības jostu nelietošanu – 2023. gadā Valsts policija konstatējusi 7120 pārkāpumus, bet pērn – 9862. 

Tas ir viens no visvairāk konstatētajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, tāpēc ministrijas pārstāvji ir rosinājuši diskusijas, vai Latvijā nevajadzētu palielināt sodus par drošības jostu nelietošanu.

Valsts policijas pārstāvji reidos uzrunā gan mazos pasažierus, gan viņu vecākus, liekot aiz auss, cik svarīgi ir pasargāt bērnus no traumu gūšanas ekstremālās situācijās uz ceļa. Noteikumi paredz: ja bērna augums nepārsniedz 150 centimetrus un viņš nav sasniedzis aptuveni 12 gadu vecumu, jālieto drošības līdzekļi – bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram atbilstošā bērnu autosēdeklītī vai paliktnī un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu.

Varianti, kā droši pārvadāt suni mašīnā – dzīvnieku ievieto no salona nodalītā bagāžas nodalījumā vai speciāli paredzētā būrī.

Uzziņa

Kā Latvijā jāpārvadā mājdzīvnieki

Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumu 19. punkts paredz šādu kārtību.

Dzīvnieku transportlīdzeklī pārvadā, neapdraudot cilvēku un dzīvnieku drošību un veselību un ierobežojot dzīvnieka brīvu pārvietošanos, vienā no šādiem veidiem:

  • dzīvnieku ievieto pārvietošanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī, ko nostiprina ar drošības jostu sistēmu tā, lai to noturētu sēdeklī;
  • dzīvniekam uzliek iemauktus, pie kuriem ir piestiprināta tam paredzēta speciāla automašīnas drošības josta;
  • dzīvnieku ievieto atsevišķi no transportlīdzekļa salona nodalītā bagāžas nodalījumā;
  • dzīvnieku ievieto speciāli paredzētā būrī, kuru ievieto transportlīdzekļa bagāžas nodalījumā;
  • dzīvnieku ievieto speciālā dzīvnieka transportēšanas piekabē, kas aprīkota ar ventilāciju, kondicionieri un apsildi.
Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
DDvestkopa

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT
MĀJA ĢIMENE
Reklāma