"Latvijas Avīzes" lasītāja Brigita Andermane no Jaunjelgavas redakcijai vaicāja, vai tā ir tiesa, ka "par nepiesprādzētu suni automašīnā jāmaksā tūkstoš eiro soda nauda, kamēr par bērna nepiesprādzēšanu sods tikai 30–70 eiro"? Gluži precīzi tā vis nebūs, taču izmaiņas kopš pagājušā gada vasaras ir un mājdzīvnieku saimniekiem tās jāņem vērā.
Kā mediji ziņojuši, 2024. gada 1. jūlijā stājās spēkā Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi, nosakot kārtību, kā automašīnā jāpārvadā mājdzīvnieki (skat. uzziņu). Dzīvniekus automašīnā nedrīkst pārvadāt brīvi – tie jāievieto piemērotā somā, konteinerā vai būrī, ko nostiprina ar jostas drošības sistēmu tā, lai noturētu sēdeklī. Tas nepieciešams, jo pie straujākiem manevriem vai sadursmes brīdī suns vai kaķis kļūst par bīstamu priekšmetu, ko inerce mētā pa salonu, savainojot pašus vai arī cilvēkus.
Minētajos noteikumos nav minēti sodi par to pārkāpšanu. Arī Dzīvnieku aizsardzības likumā nav izdalīts atsevišķi soda apmērs par dzīvnieku pārvadāšanas pārkāpumiem transportlīdzeklī. Taču Dzīvnieku aizsardzības likumā ir noteikta administratīvā atbildība par dažādiem dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem. Un šī likuma 57. pantā teikts: "Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no divdesmit divām līdz piecsimt naudas soda vienībām."
Soda vienība ir pieci eiro, tātad fiziskajai personai par dzīvnieku dažādu labturības prasību (tajā skaitā pārvadāšanas) pārkāpumiem var piemērot līdz 1750 eiro naudas sodu.
Kā "Latvijas Avīzei" skaidro amatpersonas, atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 16. pantam minimālais naudas sods fiziskajām un juridiskajām personām ir divas naudas soda vienības jeb 10 eiro. Tātad privātpersonām par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem var tikt noteikts sods no 10 līdz 1750 eiro.
Vērtē Pārtikas un veterinārais dienests
Portāls "iAutolv" iepriekš arī vērsies pie Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ar jautājumiem. Parlamenta juristi arī vērsuši uzmanību, ka pārkāpuma gadījumā uzreiz nav jāpiemēro bargākais sods, piemēram, 1750 eiro.
"Administratīvā soda apmēru kompetentā iestāde nosaka atkarībā no konkrētā gadījuma apstākļiem un izvērtējot esošo situāciju. Piemērojot sodu, katra lieta ir individuāla.
Pamatkritēriju, piemērojot sodu, ir ļoti daudz, un, lai kompetentā iestāde pieņemtu lēmumu un soda apmērs būtu taisnīgs un samērīgs, tai ir jāvērtē visu apstākļu kopums. Papildus jāņem vērā, ka prasības attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanu privātajā transportlīdzeklī vai koplietošanas transportlīdzeklī ir stājušās spēkā nesen, kompetentās iestādes sākotnēji uzmanību pievērsīs sabiedrības informēšanai un konsultēšanai, nevis uzreiz sodu piemērošanai," tā Saeimas komisijas pārstāvji atbildējuši pērnruden.
Cik sodīti – ziņu nav
"Latvijas Avīze" vēlējās noskaidrot, cik un par kādām summām līdz šim (no 2024. gada 1. jūlija līdz šā gada martam) ir sodīti autovadītāji, kas mašīnā nepareizi pārvadājuši suņus vai kaķus. No Valsts policijas saņēmām šādu atbildi: "Ja Valsts policijas darbinieks, apturot automašīnu, konstatē, ka dzīvnieks tiek pārvadāts neatbilstoši, tad šis fakts tiek fiksēts un sastādīts ziņojums, kurš attiecīgi pēc piekritības tiek nodots Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) administratīvā pārkāpuma uzsākšanai un attiecīgi lēmuma pieņemšanai un soda piemērošanai.
Tomēr vienlaikus uzsveram, ka mērķis nav sodīt un nereti ar automašīnu vadītājiem tiek veiktas preventīva rakstura pārrunas.
Līdz ar to šie jautājumi būs PVD kompetence."
Pārtikas un veterinārā dienesta Juridiskās daļas vadītāja Ieva Ņikitina "Latvijas Avīzei" atbildēja: "Soda apmērs tiek noteikts, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību, mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.