E.coli infekcijas uzliesmojums esot arī Lielbritānijā, dažas valstis slēdzot robežas. Vai tiešām tā ir?

Bīstamās zarnu nūjiņas infekcijas E.coli uzliesmojums Latvijas informatīvajā telpā izraisījis arī nepārbaudītas informācijas plūsmu par slimības izplatību citās valstīs. Šajā saistībā izskan, piemēram, Lielbritānijas un Austrijas vārds. Vienlaikus jāsecina, ka dažādu pieņēmumu un mītu izplatībai ir radīta labvēlīga augsne, jo informācijas noskaidrošana oficiālos avotos dažkārt ir ļoti sarežģīts uzdevums. Izrādās, šāda rakstura ziņas var būt ierobežotas pieejamības un domātas vienīgi šauram speciālistu lokam.

E.coli dēļ robežas neslēdz

"Austrija jau slēgusi savu robežu ar Čehiju un Slovākiju sakarā ar šīs slimības uzliesmojumu... mēs kā parasti būsim priekšpēdējie... "Latvju zeme vaļā stāv"," tā 4. aprīlī, daloties ar informāciju par E.coli infekcijas uzliesmojumu Latvijā, platformā "X" rakstīja Jolanta Kublinska.

Eiropas Komisijas oficiālajā vietnē publicētie paziņojumi par robežkontroles pagaidu atjaunošanu iepriekš minēto faktu neapstiprina. Tiesa, šajā sarakstā ir atrodamas ziņas par Slovākijas ieviestajiem kontroles pasākumiem uz sauszemes robežas ar Ungāriju un Austriju. Minētajos posmos robežkontrole atjaunota no 8. aprīļa un turpināsies mēnesi. 

Tomēr šiem ierobežojumiem nav nekādas saistības ar E.coli infekcijas izplatību, bet gan ar Ungārijā konstatēto ļoti lipīgās lopu slimības – mutes un nagu sērgas – uzliesmojumu. 

(Par šo kaiti tagad ir noraizējusies arī Latvija – vakar notika Krīzes vadības padomes sēde, lai izvērtētu mutes un nagu sērgas iespējamo apdraudējumu Latvijas lopkopības nozarei. Zemkopības ministrs Armands Krauze sacījis, ka, sērgai pietuvojoties Polijas–Lietuvas robežai, uz Latvijas–Lietuvas robežas plānots ieviest automašīnu dezinfekcijas sistēmas.)

Bet Austrija pašlaik ir atjaunojusi (spēkā līdz 11. maijam) robežkontroli uz sauszemes robežas ar Ungāriju un Slovēniju, kas pamatots ar ģeopolitiskajiem apstākļiem, migrācijas spiedienu, kontrabandas un terorisma riskiem. Līdz 15. aprīlim spēkā ir arī Austrijas atjaunotā robežkontrole uz sauszemes un jūras robežas ar Slovākiju un uz visām iekšējām robežām ar Čehiju. Arī šajā gadījumā pamatojums ir migrācijas spiediens un saspīlētās ģeopolitiskās situācijas radītie drošības riski.

Aktuālu uzliesmojumu nav

Ne Austrijas oficiālo iestāžu platformās, ne arī uzticamos medijos nav atrodamas ziņas par aktuālu E.coli infekcijas uzliesmojumu šajā valstī. 

Pēdējais presē plašāk aprakstītais gadījums ir saistīts ar ASV, kur pagājušā gada rudenī notikušajam infekcijas uzliesmojumam tika atrasts cēlonis – sīpoli, kas pasniegti ātrās ēdināšanas restorānā "McDonald’s".

ASV Slimību profilakses un kontroles centra CDC mājaslapā publicētā informācija apstiprina, ka kopumā pērnā rudens E.coli infekcijas uzliesmojumā šajā valstī tika konstatēti 104 saslimšanas gadījumi kopumā 14 štatos. Hospitalizācija bija nepieciešama 34 personām, bet viens gadījums beidzās letāli.

Savukārt par pašā Austrijā konstatēto E.coli infekcijas uzliesmojumu 2023. gada vasarā raksta avīze "Der Standard" – tad intensīvajā aprūpē nieru mazspējas novēršanai nonāca četri bērni, inficējās vēl vairāki citi. Austrijas eksperti izdevumam skaidrojuši, ka šāda veida samērā liels uzliesmojums valstī tiek novērots aptuveni ik pēc pieciem gadiem. Vienlaikus mediķi atzīmējuši, ka 2023. gada uzliesmojuma laikā ievērojami lielāks īpatsvars saslimušo bērnu saskārās ar komplikācijām – nieru mazspēju. Arī šajā gadījumā līdzīgi kā pašlaik Latvijā infekcijas cēloņa noteikšana ekspertiem sagādāja grūtības.

Vienlaikus, bet nesaistīti ar šo slimības uzliesmojumu Lajasaustrijā, E.coli baktērijas tika atrastas dzeramajā ūdenī. Eksperti komentējuši, ka tas nav nekas neparasts un notiekot diezgan bieži, īpaši lauku mēslošanas sezonā, kad E.coli baktērija no kūtsmēsliem var iekļūt gruntsūdeņos. 

Vienlaikus speciālisti uzsver, ka ne katra E. coli baktērija izraisa smagas slimības formas.

Ko Latvijā zina par Lielbritāniju

Lai arī informācija par aktuālu E.coli infekcijas uzliesmojumu nav atrodama ne Lielbritānijas iestāžu oficiālajās vietnēs, ne britu medijos, Latvijas sabiedrību par to informējušas mūsu Veselības ministrijas amatpersonas. Piemēram, sabiedriskais medijs "lsm.lv" 3. aprīļa publikācijas virsrakstā apgalvo, ka E.coli infekcijas uzliesmojums ir arī Lielbritānijā. Taču rakstā sīkākas informācijas par to nav, ir tikai viens teikums: "Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene, atsaucoties uz SPKC ekspertiem, pavēstīja, ka līdzīgs uzliesmojums šobrīd ir Lielbritānijā."

"Latvijas Avīze" vērsās SPKC, lūdzot plašāku informāciju par Lielbritāniju, bet konkrētu atbildi nesaņēma. "Tik sīki uz jūsu uzdotajiem jautājumiem SPKC speciālisti nevarēs atbildēt. 

Katrai valstij, iespējams, ir vairāki saslimšanas gadījumi vai uzliesmojumi ar atšķirīgām situācijām. SPKC nav informācija par visu valstu uzliesmojumiem," 

skaidroja centra pārstāve Ilze Ūdre. "Ja jūs interesē kāda konkrēta valsts, aicinām iepazīties ar informāciju atbildīgās valsts mājaslapās vai jautāt kompetentām tās valsts iestādēm."

Līdzīgi pamācīja arī Veselības ministrijā (VM), tiesa, ar piebildi, ka ne visa informācija būs pieejama. "Šogad Eiropas infekciju uzraudzības tīklā ir pieejama informācija par enterohemorāģiskā E.coli izraisītu uzliesmojumu Apvienotajā Karalistē. Ņemot vērā to, ka informācija, ar kuru valstis apmainās šajā tīklā, ir paredzēta tikai speciālistu darbam, mēs nevaram sniegt detalizētāku informāciju par situāciju Apvienotajā Karalistē," sacīja VM pārstāvis Oskars Šneiders. Vienlaikus viņš aicināja iepazīties ar informāciju par šīs infekcijas uzliesmojumu analīzi iepriekšējos gados Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) tīmekļa vietnē.

Aktuālās informācijas par bīstamo zarnu nūjiņas infekcijas uzliesmojumu minētajā vietnē nav. 

Jaunākajā ECDC sagatavotajā nedēļas pārskatā runa ir tikai par elpceļu vīrusu, kovida, gripas, čikunguņjas, kā arī Ebolas vīrusa izplatību. 

Svaigākā informācija par E.coli infekcijas izplatību Eiropas Savienībā pieejama vien 2022. gada pārskatā.

ECDC apskatā cita starpā minēts, ka 2022. gadā 29 ES un EKZ valstīs kopumā reģistrēti 8565 šiga toksīnu producējošo E.coli (STEC) infekcijas gadījumi. Vidēji tie ir 2,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Tas pārsniedz pirmspandēmijas laikā reģistrēto rādītāju un ir arī par 25% vairāk nekā 2021. gadā. Tāpat par ceturto daļu pieaudzis arī smagākas slimības norises gadījumu skaits, kad slimniekam konstatēts hemolītiski urēmiskais sindroms.

Kā jau minēts, Lielbritānijas oficiālajās veselības un slimību profilakses vietnēs aktuāla brīdinājuma par E.coli uzliesmojumu nav. 

Laikrakstā "The Guardian" svaigākā informācija publicēta šā gada 6. janvārī, kad E.coli baktērija uzieta ūdens apgādes sistēmā Londonas dienvidaustrumos. 

Līdz bakterioloģiskā piesārņojuma novēršanai iedzīvotāji tika aicināti pārtikā lietot tikai vārītu ūdeni. Vēlāk noskaidrojās, ka baktērija uzieta tikai viena īpašuma ūdensapgādes sistēmā.

Par E.coli baktērijas infekciju

E.coli baktērijas sastopamas daudzviet, tostarp vidē, pārtikā, ūdenī, kā arī tās mājo cilvēku un dzīvnieku zarnās.

Lielākā daļa E.coli ir nekaitīgas un ir veselīga zarnu trakta sastāvdaļa, palīdzot sagremot pārtiku, ražot vitamīnus un aizsargāt no kaitīgiem mikrobiem.

Taču daži E.coli paveidi var izraisīt smagu caureju, urīnceļu infekcijas, pneimoniju, sepsi un citas saslimšanas.

Ar šo slimību cilvēki var inficēties, norijot slikto E.coli baktēriju, piemēram, uzņemot to ar inficētu pārtiku vai ūdeni, saskarē ar dzīvniekiem, apkārtējo vidi vai citiem cilvēkiem.

Cilvēku grupas, kurām ir paaugstināts risks saslimt ar E.coli infekciju:

• bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem,
• pieaugušie pēc 65 gadiem,
• cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu,
• starptautiskie ceļotāji.

Inficēšanās ar Šiga toksīnu producējošu E.coli (STEC) var izraisīt nopietnus veselības traucējumus, ko sauc par hemolītiski uremisku sindromu (HUS). HUS var izraisīt nieru mazspēju, pastāvīgas veselības problēmas un pat nāvi.

Labākais veids, kā novērst infekciju, ir roku mazgāšana, atbilstoši termiski apstrādāta ēdiena un epidemioloģiski droša ūdens lietošana uzturā.

Avots: ASV CDC.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes