Lielā diena šogad iekrīt 20. martā, kad diena panākusi nakti un abas samērojamas vienāda garuma. Senāk kupli svinētos svētkus mūsdienās lielākoties uztur dzīvus folkloras kopas, arī Asnates Rancānes vadītā "Garataka".

"Garatakas" dalībnieku vērtējumā Lielā diena ir kā "specifisks burbulis", jo pamaz svinētāju. Pie vainas gan pašu latviešu nezināšana, gan kristiešu svētki, kas aizņēmuši senču Lieldienu vietu.Vairāki kopas dalībnieki atzīst, ka arī viņi pirms iesaistīšanās folkloras kustībā par senākajām svinībām zinājuši nedaudz vai vispār neko. "Ģimenē svinējām tikai Lieldienas," nosaka Varis Auziņš, domājot Gregora kalendārā ierakstīto tradicionālo kriestiešu svētku laiku.

Skaidrību par seno tradīciju ievieš vadītāja Asnate Rancāne: "Visa pamatā ir kalendārs, pēc kura lasām laiku un dzīvojam. Folklorā tas ir dabas jeb Saules un Mēness kalendārs, kas rāda gadskārtu un citu svētku dienas, saskaņā ar kuru šogad Lielā diena iekrīt 20. martā, kad diena ir vienāda garuma ar nakti. Kā lasām "Latvju dainās", nosaukums svētkiem var būt dažāds, piemēram, Latgalē neteiks Lielā diena vai Lieldienas, bet gan Lildine vai Leldīne un tamlīdzīgi."

Ar "Garatakas" pieaugušajiem dalībniekiem tiekamies Rīgas kultūras un tautas mākslas centra "Ritums" nama ceturtajā stāvā, kur katru trešdienu viņi kopā ar saviem mazākajiem bērniem sanāk uz mēģinājumu, ko vada Asnate Rancāne vai viņas palīdze Rasa Bandere. Otrdienās jau otro gadu savā kompānijā tiekas jaunieši, kas ir nodibinājuši paši savu folkloras kopu. Piektdienu vakaros Sanda Zučika vadībā notiek danču apmācības vakari.