Sunny 10.1 °C
O. 25.03
Māra, Marita, Mārīte, Mare
SEKO MUMS
Reklāma
Cieceres pagasta iedzīvotāji pakalpojumus saņem Brocēnos.
Cieceres pagasta iedzīvotāji pakalpojumus saņem Brocēnos.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Daudziem Cieceres pagasts vispirms saistās ar Brocēniem, kur darbojas “SCHWENK Latvija”, vadošais būvmateriālu ražotājs Latvijā, vai dziedātāja Dona panākumiem... Man šī vieta ir īpaša ar manu bērnību, skolas gadiem un vecāku dzīves vietām, tāpēc pagasta apskatā neiztiku bez tām*.

Reklāma

Esmu uzaudzis tuvu Brocēniem, kur Otrā pasaules kara laikā mutuļoja Kurzemes katls. Manu vecāku stāstītais ataust atmiņās par dzimto pusi. Ceļā no Rīgas uz Cieceri, tuvojoties Zauriem, uzmetu skatienu uzkalnam, kur bērnībā gāju uz baraku skatīt filmas, protams, tās galvenokārt bija par karu. 

Otrpus ceļam – Zauru brāļu kapi, tad nedaudz uz priekšu – nākamā kritušo apbedījumu vieta, tad Purvakroga kapi, Dzirnieku kapi. Šausminoša kara bilance. Upuru apbedīšanā ar savu pajūgu bija piedalījies arī mans tēvs, viņa stāstīto te labāk neminēt. Pagasta karte palikusi tukšāka – dažādās laikmetu vētrās zudušas “Purviņu”, “Kalniņu”, “Namiķu”, “Liekniņu”, “Staļģu”, “Ķīšu”, “Buku”, “Eglīšu”, arī “Čīču” mājas, kurās uzaugu – dzīvojamo ēku nojauca pērn...

Cieceres pagasts ir interesants ar savu ģeogrāfisko izkārtojumu un vēsturisko attīstību, tā teritorija izveidojusies ap Cieceres ezeru, kas ir viens no lielākajiem ezeriem Saldus novadā. 

Tā kā pagastam nav tradicionālā centra, tad tas atrodas Brocēnu pilsētā, kur arī tiekos ar šīs pilsētas un Cieceres pagasta apvienības pārvaldes vadītāju Karīnu Ciesmani. Kādas izmaiņas notikušas pagastā kopš reģionālās reformas? 

Iepretim Brocēnu pilsētas un Cieceres pagasta apvienības pārvaldes ēkai tiekamies ar pārvaldes vadītāju Karīnu Ciesmani.

“Ir diezgan neparasti, jo bieži pagasti ir veidoti ap noteiktu centru, kas kalpo kā dzīvesvieta, sabiedriskās dzīves un pārvaldes centrs. Cieceres pagasta teritorija ir pievilcīga tūrisma ziņā, īpaši ezeru un dabas ainavas dēļ. Arī Cieceres pagasta tuvums Brocēniem padara to par ērtu vietu dzīvošanai, savukārt Brocēni, kas ir pilsēta ar savu vēsturi un attīstību, nodrošina nepieciešamos pakalpojumus. 

Reformas guvums – lielāks budžets un resursi, pēc apvienošanas Saldus novads kļuva finansiāli spēcīgāks, kas ļauj efektīvāk attīstīt infrastruktūru un sniegt pakalpojumus. 

Labāka pārvaldība, lielākai pašvaldībai ir vairāk iespēju piesaistīt investīcijas un attīstīt reģionu kopumā. Sākotnēji, ieviešot reģionālo reformu, cilvēki ļoti bažījās, ka tiks zaudēta savas vietas identitāte. Taču laiks pierādīja ko citu – vietējo iedzīvotāju lokālpatriotisms izrādījās spēcīgs un dzīvs. Dziļa mīlestība un lepnums par dzimto vietu ik dienu izpaužas cilvēku dzīvē, veidojot viņu ritmu un stiprinot piederības sajūtu. Tā gadu gaitā attīstījusies, balstoties uz vietas vēsturi un rūpniecisko mantojumu, kas, laikam ritot, augusi un pilnveidojusies, pateicoties dabas bagātībām, kultūras dzīves pēctecībai, Cieceres ezera un Mežaparka resursiem, kā arī vietējām tradīcijām un simboliem.”

Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra speciālistes Alise Sipeniece (pa labi) un Oksana Zaļuma.

Par pakalpojumu iespējām

Kopš 2024. gada 7. novembra vietējie pasta un maksājumu pakalpojumus var saņemt Brocēnu pilsētas Tūrisma informācijas punktā, kur nodrošināta piekļuve arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, pie tā atrodas plašs automašīnu stāvlaukums, turklāt ēka ir pilsētas centrā. 

Brocēnu pilsētas un Cieceres pagasta apvienības pārvaldes vadītājas vietnieks Krišjānis Valters.

Brocēnu pilsētas un Cieceres pagasta apvienības pārvaldes vadītāja vietnieks Krišjānis Valters: “Tā kā Cieceres ciemi ir mazapdzīvoti, tajos nav nevienas sabiedriskās iestādes, vienīgā līdz 2023. gada 1. septembrim bija bibliotēka Emburgā. Šobrīd tur nodrošināts izbraukuma bibliotēkas pakalpojums. Sociālos jautājumus Lielcieceres iedzīvotāji kārto sociālā dienesta klientu apkalpošanas vietā Brocēnos, pārējo ciemu – Emburgas, Oškalnu, Kalnsētas – iedzīvotājiem tuvāk ir Saldus (2–3 km), kur, visticamāk, viņiem ērti kārtot šos jautājumus. Brocēni atrodas 5–6 km attālumā no šiem ciemiem.

Reklāma
Reklāma

Tuvākie pansionāti, sociālās aprūpes centri ir Remtē (SAC "Atpūtas", kurš kopš 2022. gada ir Sarkanā Krusta pārvaldībā) un Lutriņos ("Ābeles").”

Intas Bergas mākslas darbs “Ūdensrozes dzimšana”, tapis 2018. gadā, kad Brocēnos notika industriālās mākslas plenērs, kurā četri profesionāli tēlnieki radīja skulpturālas figūras par ūdensrozes tēmu, jo tā sasaucas ar Brocēnu novada paštēlu un simboliem.

Eiropas Savienības finansiālais atbalsts

Krišjānis Valters arī informē, ka Cieceres pagasts un Brocēni guvuši krietnu artavu no Eiropas Savienības finansiālajiem līdzekļiem, piemēram, īstenojot Saldus rajona attīstības biedrības LEADER projektus gan pašvaldībai, gan biedrībām un uzņēmējiem, 2017.–2018. gadā Cieceres pagastā īstenoti divi ES līdzfinansēti projekti lauku grants ceļu posmu pārbūvei: ceļiem Mālkalni–Kalnrūjas (0,2.–1. km), Ozoliņi–Lemzere–Laucēni (0,0.–1. km). Līdzekļi tikuši arī tilta pār Cieceres upes izteku (uz a/c Brocēni–Kūmas) pārbūvei, skatu torņa izbūvei un atpūtas vietas ierīkošanai Cieceres ezera krastā (2018. gads), sporta laukuma "Spēka stadions Emburgā" būvniecībai (2017. gads), kā arī saliekamās pārvietojamās telts iegādei, Emburgas spēka stadiona attīstības un ilgtspējas nodrošināšanai (2019. gads). 

Sava artava tikusi arī VK Saldus pludmales volejbola attīstības projektam Oškalnos (2023. gads). Tur arī izbūvē ūdensapgādes un saimnieciskās kanalizācijas tīklu (1. kārta). Daudz veikts rūpēs par Cieceres ezera apkārtnes sakopšanu un saudzēšanu, piesaistot gan iepriekš minētās LEADER, gan Eiropas Lauku fonda lauku attīstībai ELFLA projektus, sakārtota ezera pludmale, ierīkoti laukumi aktīvā sporta cienītājiem, kā arī pastaigu takas.

Kuģītis “Zezer” (tā vācu valodā skan Cieceres ezera nosaukums) no oktobra ir ziemas atpūtā. “Kad ap maija vidu sāksies sezona, esat laipni aicināti izvizināties!” aicina uzņēmējs Vilnis Vecmanis.

Man bija iespēja skatīt ģimenes uzņēmuma SIA “Zezer” veikumu – ar LEADER atbalstu iegādāts kuģītis ar 20 sēdvietām, ar kuru var izvizināties pa Cieceres ezeru. 2023. gadā īstenots vēl otrs projekts – uzbūvēta multifunkcionāla laivu māja un laipa uz pontoniem, radot modernu un daudzfunkcionālu ēku uz ūdens. Savukārt 2024. gadā, īstenojot trešo LEADER projektu, izveidota “Terase SPĀRE”, kas kļuvusi par viesmīlīgu satikšanās vietu ezera krastā. Savukārt Brocēnos par Eiropas Savienības projektu līdzekļiem labiekārtota teritorija pie Brocēnu kultūras centra, atjaunots ielu un laukumu segums, patlaban izbūvē gājēju celiņu Saldus–Brocēni (posmā no pašvaldības autoceļa Emburga–Seski līdz Ezera ielai).

Cements – simboliski karogā un ģerbonī

“Brocēni ir izauguši no vienas mājas “Klinči” 1938. gadā līdz 102 mājām 1988. gadā ar 3600 iedzīvotājiem,” – tā vēstīts Brocēnu cementa un šīfera kombināta jubilejas plakātā. Cieceres pagasta un Brocēnu izaugsmē lielu ieguldījumu devis tieši šis uzņēmums, kas darbu sāka 1938. gadā. Toreiz tā jauda bijusi 60 tūkstoši tonnu cementa gadā. “Saldus Avīzē” 1939. gadā bija rakstīts: “Brocēnu cementa fabrika maksā nodokļus pašvaldībai ap Ls 4800 gadā. Pie fabrikas atrodas plašas kaļķakmens lauztuves, kurās dienā izlauž apm. 800 tonnas kaļķakmeņu. Fabrikas teritorijā ierīkots dzelzceļa tīkls 4,5 km garumā ar četrām lokomotīvēm un vairāk nekā 50 vagonetēm.” Kaut arī laika gaitā kombināts mainījis īpašniekus, nosaukumu, joprojām tas piesaista vietējo darbaspēku. 

Paldies Brocēnu lasītāju kluba vadītājai Valdai Ozoliņai, kas palīdzēja ar informāciju par Cieceres pagastu! Atsaucīga un zinīga – ilgus gadus strādājusi par Brocēnu bibliotēkas vadītāju.

Kā zināja teikt Brocēnu lasītāju kluba vadītāja Valda Ozoliņa, patlaban no Brocēniem vien te strādājot ap 250 darbinieku, braucot arī no Saldus, Auces, pat no Rīgas... Mūsdienās uzņēmums piešķir stipendijas talantīgākajiem vietējiem jauniešiem, kas studē inženierijas jomā, tādējādi ieinteresējot viņus darbam uzņēmumā “SCHWENK Latvija”, kura produktu klāstā ir vaļējais un saiņotais cements, transportbetons, smilts, grants, oļi un to maisījumi, kā arī lauksaimniecībā izmantojams materiāls augsnes kaļķošanai. Aptuveni 60% cementa un 12% minerālmateriālu eksportē, pārējos materiālus ražo galvenokārt vietējam tirgum. Vietējiem darba iespējas ir arī citos lielos uzņēmumos, piemēram, SIA “Balex Metal”, SIA “Karlsberg”, SIA “Warmeston”, AS “Būvmateriālu transports”.

Mazcieceres kaļķu ceplis, uzbūvēts 1929. gadā, darbību pārtraucis 1962. gadā. Šobrīd –neapsaimniekots, ieaudzis krūmos.*

Iepretim rūpnīcai – gar Cieceres ezera galu – vēl saglabājies vecais Rīgas–Liepājas grantētais ceļa posms, pa kuru braucu uz skolu Saldū. Senāk gar ezera krastu vijies platsliežu, pirms tam bijis šaursliežu dzelzceļš, pa kuru uz cepli vagonetēs vests kaļķakmens, ko ieguva raktuvēs pie ezera. Šajās pirmskara kaļķakmens raktuvēs astoņus gadus strādājis arī mans tēvs Ernests, pelnījis ap 300 latu mēnesī, par tādu summu varēts nopirkt govi. Līdz 1962. gadam kaļķakmens krājumi Brocēnos bijuši izlietoti, tāpēc to iegulas meklēja tālāk – arī Kūmu iegulās R no Saldus. Braucot skatīt cepļa atliekas, ievēroju ezera pretējā krastā lepnu savrupnamu, no kura pa stāvo ezera nogāzi ved kāpnēs līdz pat ūdenim. Namu esot privatizējis kāds ārzemnieks, bet nu gribot pārdot.

Reklāma
Reklāma
Cieceres pagasta “Saulrietos” apmēram 6 km attālumā no Brocēniem atrodas 18 m augstais koka skatu tornis, atklāts 2018. gadā. Pie torņa iekārtota arī jauka piknika vieta ar koka galdiem un soliem. Skatu tornī vienlaikus var atrasties līdz 15 cilvēkiem.

Cieceres un Brocēnu apkārtnes pārzinātāja, 21 grāmatas, 14 lugu autore Ināra Šteinberga man izpalīdz, uzdāvinot savu grāmatu par Cieceres un Brocēnu pagastu, kā arī atsūtot Sigurda Rusmaņa rakstu par šo namu, kas savulaik publicēts žurnālā “Lauku Dzīve”. No tā uzzinu, ka nams pēc arhitekta Alfrēda Laukirbes projekta funkcionālisma stilā uzcelts 1939. gadā cementa rūpnīcas pirmajam direktoram Jēkabam Krūzem (1896–1968). Tās vienkāršo racionālo arhitektūru paspilgtina pusfloka apsīdas formas balkons. Piebilstams, ka apkaimes zemes dzīļu resursi cementa pelēkā tonī iemūžināti Brocēnu pilsētas ģerbonī un karogā. Izmantojot brocenieka Izidora Broka izstrādāto ģerboņa metu, 2000. gadā mākslinieks un domes deputāts Romualds Laurinovičs ideju īstenoja, viņš ir Brocēnu novada Goda pilsonis, pats arī strādājis rūpnīcā.

Brocēnu bibliotēkas vadītāja Inese Kunkule.

Bibliotēkā – arī “Citādā stunda”

2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā Administratīvi teritoriālā reforma, apvienojot Saldus un Brocēnu novadu. Līdz ar to notika arī jaunveidotā novada bibliotēku tīkla reorganizācija. Brocēnu pašvaldības bibliotēkai nomainīja nosaukumu uz – Brocēnu bibliotēka. Iestādes statusu bibliotēka zaudēja ar 2021. gada 15. novembri. Oktobris bija pārejas mēnesis, ar novembri visas novada bibliotēkas kā struktūrvienības pievienoja Saldus novada bibliotēkai. “Pārmaiņas nav radījušas zaudējumus, piešķirtie līdzekļi jaunu grāmatu iegādei mums nav samazināti,” teic bibliotēkas vadītāja Inese Kunkule

Stendā pamanu arī AS “Latvijas Mediji” izdevumus: žurnālus “Mājas Viesis” un “Praktiskais Latvietis”, pērn esot bijusi arī “Latvijas Avīze”. Kāds ir lasītāju loks? “Lasītāju skaits reģistrēts pāri diviem tūkstošiem, pērn aktīvākie bija ap astoņsimts. Nāk ne vien pieaugušie, bet arī jaunieši. Galvenā interese ir par daiļliteratūru, īpaši par latviešu jaunāko, senioriem arī palīdzam elektroniski – izdrukāt rēķinus, ko samaksāt internetbankā, veicam arī biļešu pasūtīšanu. Notiek arī nodarbības, piemēram, par mākslīgā intelekta rīkiem, kas ir pieejami šobrīd, un to lietojuma izaicinājumiem, par e-parakstu, e-adresi u. c. tēmām e-pakalpojumu jomā!” Inese 14 gadus nostrādājusi Brocēnu vidusskolas bibliotēkā, tāpēc pārzina arī skolas specifiku, sadarbojas ar pedagogiem, veidojot tā dēvētās Citādās stundas, kad skolēni tiekas ar radošām personībām, piemēram, aktieri Mārtiņu Upenieku, aktrisi Janu Čivželi, kas beigusi Brocēnu vidusskolu, ar aktieri Marģeri Eglinski. Īpaši gaidīts – arī Saldū dzimušais un Brocēnos augušais Lauris Valters – mūziķis, komponists un dzejnieks. Piebilstams, ka bibliotēka iekārtota Brocēnu kultūras centra otrajā stāvā (senioriem apgrūtināta piekļuve, būtu vērts to pārvietot uz lejas stāvu!).

Brocēni spēj ieinteresēt ar vairākiem pašdarbības kolektīviem, tostarp ar teātri, kura H. Ibsena lugas “Leļļu nams” izrāde apbalvota dažādos festivālos, trīs gadus izrādīta ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā.

Savs Mežaparks

Brocēni ir tūristu iecienīta un sportiska pilsēta, tai ir sava sporta skola, ledus halle, nesen tur notika Saldus novada čempionāts hokejā. Ņemot vērā gleznaino apkaimi, izveidota labiekārtota pilsētas pastaigu taka gar Cieceres ezeru ar ezera laipu, pludmali, vairākām atpūtas vietām, sporta aktivitāšu laukumiem, t. sk. skeitparku, skatu platformu. Tā brīvi pieejama arī vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos.

Izveidota atpūtas zona Brocēnu Mežaparkā, kur var atpūsties arī ģimenes ar bērniem, jo iekārtotas zemās gaisa takas. Bijusi arī augstāka – gaisa trase, tā likvidēta, toties darbojas zemā trase, kurai pērn izveidots šķēršļu turpinājums. Līdzās Mežaparkam atrodas Cieceres ezera osta, ziemā te atpūšas tūristu kuģītis “Zezer”, bet vasarā jūs uzņems arī terase “Spāre”, kur baudīt mieru, satikšanos, kafiju, tēju un, protams, ko gardu no uzņēmuma “Konditoreja Spāre”.

Cieceres ezers atrodas subglaciālajā vagā, tas ir izteiksmīgākais šāda veida ezers Latvijā, vietām atgādina upi. Ezers ir caurtekošs, tajā ietek Dūņupe, Mazupe (Ciecere), Elles strauts, Salas strauts un vairāki grāvji. No ezera iztek Cieceres upe. Ezera gultne pārsvarā ir smilšaina, arī dūņaina. Krasti vietām krauji. Ezerā tikai viena – Ozolu – sala (14 ha), kopš 1977. gada aizsargājama, uz tās esot sena kapsēta. Ulmaņlaikos te rīkotas zaļumballes, svinēti Jāņi, kuros pilsētas Jāņi spēkojušies virves vilkšanā ar lauku Jāņiem, uzvarētāji cienāti ar miestiņu, zaudētāji – ar skābu putru. Agrāk esot uzskatīts, ka ezers ir daudz dziļāks – 50 m, taču 2000. gadā veiktie mērījumi liecina, ka tas nav dziļāks par 22 m. SIA “Zezer” īpašnieks Vilnis Vecmanis: “Iespējams, ka ezeram ir dubultais dibens, jo stāstītais, ka ezerā atrodoties tanks, lidmašīna, nav attaisnojies... Varbūt tie ir zem dūņu slāņa?”

Reklāma
Reklāma

Atklājuma priekā

Literāte, novadpētniece Ināra Šteinberga dzīvo Lielciecerē, kopā ar viņu cenšos noskaidrot, kur uzņemts manu vecāku kāzu foto. Zināju, ka tēvs, kas dzimis Ezeres pagastā, dzīvojis arī Cieceres pusē: “Dūņupes”, “Zeberkšu”, “Kalniņu” un “Klāmaņu” mājās. “Dūņupes” un “Zeberkši” esot pārveidotas, bezcerīgi tajās atrast kādu līdzību detaļās, kas redzamas fotogrāfijā. Liktenīga nejaušība – Ināra piedāvā apskatīt vienīgo vēl no pirmskara laikiem saglabāto garo koka ēku Lielciecerē – bijušo Cieceres tautas namu, ko cēluši aizsargi 1929. gadā. Jau tai tuvojoties, kļūst skaidrs, ka fasādes daļa, kurā ir ieeja namā, ļoti līdzīga fotogrāfijā redzamajai. Sirds iesilst atklājuma priekā. Jā, te svinētas Ernesta un Ernas kāzas, viņi apprecējās 1932. gadā.

Mājas nosaukums no mežsarga uzvārda

Atceļā uz Rīgu nespēju pabraukt garām, neapstājoties pie viensētas “Čīčas”, pašā Rīgas–Liepājas šosejas malā. 

“Čīču” mājas, kurās uzaugu – dzīvojamo ēku nojauca pērn..

Ēka bija celta 1919. gadā. Manā dzīves laikā tajā dzīvoja divas ģimenes: mežstrādnieks Jānis Kārkliņš ar civilsievu Olgu Grandsberģi, ar kuras meitas dēlu Ēriku mācījāmies Saldus 1. vidusskolā, un mans tēvs Ernests Tiļļa (1905–1996), mežsargs, un viņa sieva Erna, meitas uzv. Treimane (1914–1982). Mājā bija maizes krāsns un bēniņos smaržoja mana tēva svaigi izsviestais medus, citreiz arī kūpinātā cūkgaļa, desas. Cik bieži kāpts pa čīkstošajām koka kāpnēm uz šiem bēniņiem rakņāties spaļos, meklējot kādu liecību no Kurzemes katla... Ložņāts arī bunkuros, tranšejās. Vecāki brīdināja, ka tur var būt arī sprāgstvielas, jo līdzās bija frontes līnija, netālu – “Purvakroga” mājās – bija iekārtota lazarete vācu kareivjiem, tur mirušos apbedīja netālu uzkalniņā pie meža... Mans tēvs vietu bija iezīmējis ar baltiem bērzu krustiem. Kāda sagadīšanās – viņš bija meža tehniķis, pirmskara Latvijā to dēvēja par mežsarga amatu. Un mājas nosaukums arī radies no ulmaņlaika mežsarga Friča Čīčas (1884–1949) uzvārda, viņš šajās mājās piereģistrēts 1926. gadā. Skatot 1941. gada tautas skaitīšanas datus, uzrādās, ka mājā dzīvojis arī 22 gadus vecs laukstrādnieks Ivans Iļjins, ukrainis – vācu gūsteknis... Fricis Čīča apglabāts tuvējos Dzirnieku kapos, kur viņa dzimtai novietots iespaidīgs piemineklis.

Cerība zaļo!

Pavasaros man bija prieks sagaidīt stārķu pāri, kas mita ligzdā uz “Čīču” saimniecības ēkas jumta. Dzīvojamā ēka pērn nojaukta, nav arī vairs grodu akas, kur smēlu garšīgu dzidri aukstu ūdeni, nereti to garāmbraucot bija iecienījuši Liepājas teātra aktieri. Redzu, ka nostiprināta saimniecības ēkas gala siena, tātad viensētai ir saimnieks, un tās cerība tikt atjaunotai ir zaļa. Joprojām sētā skatāms iespaidīgi liels bērzs ar nokareniem zariem, līdzās tam bija pagrabs, pie kura kuploja dievkociņš, vasaras otrā pusē ziedēja vecmammas Lības Treimanes (1882–1973) aprūpētās dālijas – vienas ar apaļām mazām, otras – ar lielām ziedu galvām, visdažādāko krāsu, taču viena bija īpaša – karmīnkrāsā, kas atgādināja Latvijas karoga sārtumu. Brīvā Latvija! Tēvs klusināti man stāstīja, kā Rīgā ienākuši krievu tanki... 

Kopā ar literāti Ināru Šteinbergu atklājām, ka šis Ernesta un Ernas Tiļļu laulību foto uzņemts pie Lielcieceres tautas nama ieejas durvīm.

Viņš 20. gados dienējis Jātnieku pulkā Daugavpilī, savukārt mamma Erna atcerējās, ka reiz, baucot mājup no Cieceres dzirnavām, garām tā dēvētajai darba nometnei, kurā bija ieslodzīti gūstekņi, iebērusi miltus krieva gūstekņa pastieptajā bļodiņā, to pamanījis nometnes apsargs un pavērsis pret viņu šauteni... Neesot apjukusi, parāvusi uz augšu svārkus un pagriezusi pret uzraugu pēcpusi, uzsaukdama – šauj! Uzraugs tā samulsis, ka pat uz brīdi sastindzis, toties Erna pa to brīdi uzšāvusi ar pātagu zirgam – tas tā aizaulēkšojis, ka ceļa putekļi vien novirpuļojuši... Dzirdēju vēl kādu epizodi – vecāki ar manu brāli Kārli bēgļu gaitās uz laiku bija apmetušies Gaiķu krogā, kur tobrīd bijuši arī vācieši ar motocikliem. Precīzu datumu neatceros, taču, pateicoties novadpētnieces Ineses Gulbes-Radionovas ziņām, var noprast, ka tas būs noticis 1945. gada maija sākumā – tuvu kara beigām. Līdz 7. maijam skolēni mācījušies Gaiķu baznīcā, tajā dienā viņi izklīda pa mājām, jo tuvojās fronte un uzlidojumi bija biežāki. Acīmredzot krievu aviācija pamanīja vāciešus, un uzlidojums bija pēkšņs, naktī... Vecāki, lecot ārā pa logu no degošās ēkas, paguvuši paķert līdzi vien bada pankūku pannu... Cerēju nekad vairs ko līdzīgu domās neizjust, taču Ukrainas sāpe dzeļ, spēcinām sevi ar pirmā Latvijas Republikas prezidenta Jāņa Čakstes iedrošinājumu: “Sargiet savu valsti, izkopiet to, jo ziniet, ja nebūs Latvijas, nebūs arī jūs.”

Uzziņa

Cieceres pagasts ir viena no Saldus novada administratīvajām teritorijām Cieceres ezera austrumu krastā. Robežojas ar sava novada Brocēnu un Saldus pilsētām, Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastu. Cieceri iedala: Lielciecere, Mazciecere un Vecciecere. Cieceres pagastā ir šādas apdzīvotas vietas: Lielciecere (pēc 2024. gada datiem dzīvo 61 iedz.), Emburga (217 iedz.), Oškalni (332 iedz.) un Kalnsētas (31 iedz.). Ciecerieši pakalpojumus saņem Brocēnos, kur 2024. gada sākumā iedzīvotāju skaits bijis 2825.

Aptauja

Brocēnos uzaugusi Lāsma Kunkule, viņa absolvējusi Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultāti.

Brocēnos uzaugusi Lāsma Kunkule, viņa absolvējusi Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultāti. Kad studējusi, gadu diendienā braukusi pie vecākiem uz Brocēniem. Nu dzīvo Rīgā, precējusies ar francūzi un audzina dēliņu.

Kam esat pateicīga par savas specialitātes izvēli? Lāsma: “Šobrīd esmu bērnu kopšanas atvaļinājumā, taču mana darba vieta ir Slimību profilakses un kontroles centrā, kur esmu sabiedrības veselības analītiķe tieši antimikrobiālās rezistences un nazokomiālo infekciju jautājumos. Noteikti pateicību par šī virziena izvēli saku Brocēnu vidusskolas dabas mājas skolotājiem!”

Kas joprojām saista ar Brocēniem? “Protams, mani vecāki, abas māsas un brālis. Agrāk pie viņiem braucu biežāk, tagad – reizi divās nedēļās. Patīk Cieceres ezera apkārtne. Neaizmirstami saulrieta skati un ezera smarža...”

Varbūt ir vērts atgriezties? “Labprāt atgrieztos, vienīgi žēl, ka tur es nevarētu atrast sev piemērotu darbu, būtu grūtības arī ar dzīvesvietu, jo brīvu dzīvokļu praktiski nav. Brocēnos nav arī solīdas kafejnīcas, kur pasērst, iedzert gardu kafiju. Jā, ir strādnieku ēdnīca, kur gatavo garšīgus ēdienus, taču tā nav vieta relaksācijai.” 

Annija Līva Staškovska līdz 9. klasei mācījusies Brocēnu vidusskolā, pēc tam – Druvas vidusskolā. 

Annija Līva Staškovskalīdz 9. klasei mācījusies Brocēnu vidusskolā, pēc tam – Druvas vidusskolā.

Kādu laiku mācījusies Sporta akadēmijā, taču beigu beigās absolvējusi Latvijas Universitātes Žurnālistikas fakultāti un darba vietu atradusi Saeimā, sekretāra biedra birojā. Kāpēc neatgriezāties Brocēnos? Annija: “Dzīve ieviesa pozitīvas pārmaiņas, Rīgā apprecējos, patlaban esmu dekrēta atvaļinājumā. Ar vīru iegādājāmies dzīvokli. Protams, domās esmu ar Brocēniem, kur guvu pirmo interesi par literatūru un vēsturi, kā arī mācījos disciplīnu jaunsardzes rindās.”

Vai kas nepietrūkst no Brocēniem? “Cieceres ezera klātbūtne, pie kura pagāja vai viss brīvais laiks.”

Brocēnos uzaudzis arī Kristiāns Priedītis, pēc Brocēnu vidusskolas absolvēšanas tagad mācās LU Rīgas 1. medicīnas koledžā, ir pirmā kursa students.

Brocēnos uzaudzis arīKristiāns Priedītis.

Varbūt domājat pēc studijām atgriezties dzimtajā pusē? Kristiāns: “Jā, ir skaistas atmiņas, ūdensprieki Cieceres ezerā: gan peldēts, gan braukts ar kuģīti... Palikuši tur vairāki paziņas, taču tagad visas domas ir par medicīnu, mācībām. Turklāt kopā ar mammu esmu pārcēlies dzīvot uz Rīgu, līdz ar to tuvākā laikā nav domas par atgriešanos. Lai gan, kā mēdz sacīt, nekad nesaki nekad.”

Kāda ir Brocēnos gūtā atziņa? Kristiāns: “Brocēni, būdami tik mazi un šķietami nezināmi, ir pilsēta ar spēcīgu kopienu, dvēseli un dabas pieskārienu.”

Tabula.

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Mediji”.
#SIF_MAF2024 #ApdzīvotaVieta

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
DDvestkopa

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Dārzs un Daba vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un saņem aktuālo dārza darbu kalendāru un rakstu izlasi katru nedēļu.

PIERAKSTIES ŠEIT
MĀJA ĢIMENE
Reklāma