Atkal šīs muguras sāpes

Sāpes muguras lejasdaļā ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki darbspējīgā vecumā apmeklē ģimenes ārstu. Centrālās statistikas pārvaldes veiktās Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas dati liecina, ka 47% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju ikdienā izjūt fiziskas sāpes. 60% no viņiem saskaras ar muguras lejasdaļas problēmām, īpaši vecuma grupā no 45 līdz 64 gadiem.

Noskaidro, kas tās par sāpēm!

"Muguras sāpēm var būt daudz un dažādi iemesli. Tās var slēpties gan pašā muguras struktūrā, gan locītavās, gan atstaroties no iekšējiem orgāniem," norāda Latvijas Sāpju izpētes biedrības prezidents algologs, anesteziologs, reanimatologs Mihails Arons. "Muguras sāpes iedala specifiskās un nespecifiskās sāpēs, kuras ir biežāk sastopamas un kurām nav raksturīgu simptomu. Lai gan sāpes radušās dažādās mugurkaula lejasdaļas struktūrās, pacientu sūdzības ir ļoti līdzīgas. Ārstam bieži vien ir grūti atšķirt, vai pacientam ir diskogēnas vai starpskriemeļu locītavu – fasešu – sāpes, vai sakroiliakālais sindroms."

Par to, ka muguras lejasdaļas sāpes ir nespecifiskas, liecina sāpju raksturs – tās ir smeldzošas, spiedošas, izplūdušas (skar visu muguras lejas daļu), var atstarot uz sēžamvietu, vienu vai otru kāju, parasti ne zemāk par ceļa locītavu. Taču nespecifisko sāpju gadījumā nenovēro tirpšanu, skudriņu tekalēšanu vai citus neiroloģiskā deficīta simptomus. 

80% no visām muguras lejasdaļas sāpēm ir nespecifiskas un diskogēnas – to izcelsme meklējama mugurkaula starpskriemeļu diskos.

 "Tā ir struktūra, kura no ārpuses ir ļoti labi inervēta. Tiklīdz diskā rodas kaut vai neliels plīsums, nervi tajā ieaug un rodas sāpes. Diskogēnas sāpes ir raksturīgas pacientiem līdz 45–50 gadu vecumam (apmēram pusei no visām nespecifiskajām muguras lejasdaļas sāpēm diezgan jauniem cilvēkiem). Otrais biežākais sāpju cēlonis slēpjas deģeneratīvās izmaiņās mugurkaula starpskriemeļu locītavās. Novecojot, locītavas sašaurinās, deformējas, izraisot sāpes," stāsta algologs. No šīm muguras lejasdaļas sāpēm visbiežāk cieš cilvēki, kas vecāki par 60–65 gadiem. Sāpju iemesls var slēpties arī sakroiliakālajās locītavās, kuras atrodas starp abiem iegurņa kauliem, vai gūžas locītavā, no kuras tās var atstarot uz muguras lejasdaļu. Tāpat sāpes var radīt arī muguras mīkstie audi, piemēram, saites, muskuļi.

Savukārt biežākās specifiskās sāpes muguras lejasdaļā ir nervu saknīšu patoloģija, kas saistīta ar nervu saknīšu nospiedumu. Tādā gadījumā sāpes skar samērā šauru, garu zonu un tās pavada tirpšana, durstīšana, skudriņas, nejutīgums, muskuļu vājums, it īpaši apakšstilbā un pēdā.

Sāpju speciālists uzskata, ka pacienta sūdzības ārstam ir daudz vērtīgāks informācijas avots nekā vizuālās diagnostikas metodes, it īpaši, ja sāpes ir ilgstošas un to raksturs laika gaitā nemainās. "Izņēmums ir specifiskās muguras sāpes, kuras mainījušas savu raksturu, – parādās naktīs, nav saistītas ar kustībām, ja tām pievienojas simptomi, kas liecina par iekaisumu, piemēram, paaugstināta ķermeņa temperatūra, svīšana naktīs, svara zudums, ja pacientam kādreiz ārstēta onkoloģiska saslimšana. Tie ir "sarkanā karoga" simptomi, kuri liecina, ka izmeklējumi jāveic steidzamā kārtā," uzsver Mihails Arons. Savukārt tad, ja ārstēšana ar medikamentiem nesniedz gaidīto efektu un sāpes saglabājas 6–12 nedēļas, nepieciešama plānveida izmeklēšana, kuru pacients var veikt divu trīs mēnešu laikā.

Ārstēt sāpes saudzīgi

Ārsti uzsver, ka sportot, vingrot, lai nostiprinātu muguras muskuļus, vajag jau tad, kad nekas nesāp. Tas ļauj ilgāk izvairīties no muguras sāpēm. Arī tad, kad tās jau jūtamas, pirms pretsāpju zāļu lietošanas vai paralēli tai vajag izmēģināt citas, saudzīgākas metodes, kuras ieteiks rehabilitācijas un fizikālās medicīnas ārsts vai fizioterapeits. 

"Jebkuru sāpju ārstēšana sākas ar nemedikamentozo terapiju. Pierādīts, ka, saglabājot fizisko aktivitāti, iespējams samazināt sāpju un disfunkcijas līmeni,"

 uzsver Veselības centru apvienības Neiro klīnikas vadītājs, neirologs Jānis Mednieks.

Ja tomēr ir jālieto medikamenti, der zināt, ka specifisku un nespecifisku muguras sāpju novēršanai tiek lietotas atšķirīgas zāles. Nespecifisko muguras sāpju mazināšanai tiek izmantoti nesteroīdie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, kuri aptiekā pieejami bez receptes un kuri nav domāti ilgstošai lietošanai (ne ilgāk par 7–10 dienām). Tā kā preparāts – vienalga, tablešu vai injekciju veidā – vispirms uzsūcas asinīs un tikai pēc tam vērojama tā nelabvēlīgā iedarbība uz kuņģi, nierēm un citiem iekšējiem orgāniem, nav tāda uzņemšanas veida, kas ļautu izvairīties no nevēlamām blaknēm.

Specifisko muguras sāpju gadījumā, kad jūtama arī tirpšana, dedzināšana, kā tas ir nervu saknīšu bojājuma jeb radikulopātijas gadījumā, nepieciešami citu grupu medikamenti – antidepresanti un antikolvusanti jeb pretepilepsijas līdzekļi. "Šo recepšu medikamentu lietošana ļauj samazināt sāpju līmeni kā centrālajā, tā perifērajā nervu sistēmā. Ja sāpes ir hroniskas, tos var lietot ilgstoši," skaidro neirologs. Lai gan joprojām valda mīts, ka antidepresanti paredzēti tikai depresijas pacientiem, tie ir ļoti efektīvi arī hronisko sāpju sindroma ārstēšanā, jo iedarbojas uz sāpju uztveri. Savukārt pretepilepsijas līdzekļi ir iedarbīgi neiropātisku sāpju gadījumā. 

Kā skaidro algologs Mihails Arons, sāpes ir ne tikai fiziska izjūta, bet arī bioloģisks, psiholoģisks un sociāls fenomens, tādēļ mūsdienās hroniskas sāpes tiek uzskatītas par slimību, kuru ārstējot jāņem vērā visi šie aspekti. 

Svarīgi atcerēties, ka šie recepšu medikamenti būs efektīvi tikai tad, ja pacienti tos lietos tieši tā, kā norādījis ārsts, patvaļīgi nesamazinot lietošanas ilgumu un devas.

Ja medikamenti nelīdz

"Ja sešu līdz astoņu nedēļu laikā medikamentozā terapija izrādījusies neefektīva – sešas nedēļas tiek uzskatītas par akūtu sāpju periodu –, ārstēšanā tiek izmantotas mazinvazīvas manipulācijas, piemēram, blokādes, kuru mērķis ir nepieļaut, lai sāpes kļūtu hroniskas," uzsver algologs. Blokāde ir atsāpinošo un pretiekaisuma preparātu ievadīšana tieši sāpju epicentrā vai tuvu tam, kuru parasti veic ultrasonogrāfijas vai rentgena kontrolē. Pacientiem ar nespecifiskām muguras lejasdaļas sāpēm blokādes visbiežāk tiek veiktas fasešu locītavās, bet specifisko sāpju gadījumā, kuras izraisījis mugurkaula starpskriemeļu diska trūces radīts nerva saspiedums, epidurālajā telpā pēc iespējas tuvāk nervu saknītēm. Ja blokādes nelīdz, iespējams izmantot radiofrekvences procedūras (radiofrekvences ablāciju), kuru laikā tiek pārtraukta sāpošās vietas inervācija, ļoti augstā temperatūrā "piededzinot" nervu, protams, tikai tādā gadījumā, ja tas nesatur kustību, bet, piemēram, jušanas šķiedras. Šādas procedūras ļauj novērst vai samazināt specifiskās sāpes uz samērā ilgu laiku.

"Sarkanā karoga" simptomi

* Ja muguras lejasdaļas sāpes parādās:

• pirms 18 gadu vai pēc 50 gadu vecuma;

• pēc traumas, kritiena;

• naktīs;

• kopā ar paaugstinātu temperatūru, urīna nesaturēšanu, svara zudumu;

• onkoloģijas pacientam.