Bezmiega cēloņi var būt pārlieku liels stress un trauksme ikdienā, pārmērīga kafijas lietošana vai smēķēšana, pārēšanās pirms gulētiešanas, miega higiēnas – ērta gulta, vēsa, tumša, klusa telpa bez televizora un datora – neievērošana. Ilgstoša neizgulēšanās var izraisīt pastiprinātu nogurumu, galvassāpes, sliktu garastāvokli, koncentrēšanās grūtības un citus traucējumus.
Daudzveidīgais miegs
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras docētājs Normunds Limba stāsta, ka miegam pamatā ir divas fāzes: ātrais jeb paradoksālais miegs, kura laikā ir augsta smadzeņu aktivitāte un cilvēks redz sapņus, un lēnais jeb ortodoksālais miegs, kura laikā viņš atpūšas.
Ātrajā miega fāzē organisms darbojas gluži kā nomodā, turpretī lēnajā samazinās centrālās nervu sistēmas un kustību aktivitāte, elpošana kļūst retāka un dziļāka, palēninās sirdsdarbība, samazinās urīna izdalīšanās. Abas fāzes kopā veido vienu miega ciklu, kura vidējais garums ir 1,5 stundas. Ja miegs ilgst astoņas stundas, viens otru nomaina četri pieci miega cikli.
Miega kvalitāti nosaka pēc iemigšanas perioda, miega ilguma un atpūtas sajūtas pamostoties. Piemēram, uzskata, ka iemigt pusstundas laikā vai pamosties naktī vairākas reizes un atkal aizmigt ir pavisam normāli.
Normunds Limba spriež, ka dabiski būtu gulēt ne tikai naktī, bet arī dienā, ieplānojot diendusu septiņas stundas pēc brīža, kad nozvanījis modinātājs.
Piemēram, ja mostas pulksten septiņos no rīta, ap diviem pēcpusdienā būtu 20–30 minūtes jāpaguļ. Agrāk vai ilgāk to darīt nav ieteicams, jo tas traucēs naktsmieram.
Kas bojā naktsmieru
Par šķērsli labam, atspirdzinošam miegam nereti kļūst mūsu dzīvesveids un ieradumi. Piemēram, kofeīna ietekmē pagarinās iemigšanas periods, saīsinās kopējā miega ilgums un palielinās daļējas atmošanās epizodes, kuras cilvēks pats var arī nepamanīt, bet kuras pazemina miega kvalitāti. Normunds Limba teic, ka alkohola nomierinošā iedarbība nereti liek domāt, ka glāzīte pirms gulētiešanas palīdzēs ātrāk iemigt.
Taču alkohola lietošana vakarā pirms gulētiešanas paātrina iemigšanu, bet pazemina miega kvalitāti. Turklāt alkoholam piemīt urīndzenošas īpašības, kuru dēļ nākas apmeklēt tualeti, pārtraucot miega ciklu.
Miegu ietekmē arī apkārtējā vide, īpaši dažādi trokšņi. Miega traucējumi rodas, ja trokšņa līmenis ir aptuveni 35 decibeli (dB). Piemēram, televizors rada 60 dB lielu, bet ielu satiksme vai apbūve pilsētā nakts laikā var radīt ap 55 dB troksni.