8 °C
Pandēmijas izraisītie nepieredzētie traucējumi veselības aprūpi ir atkal izvirzījuši publiskās politikas priekšplānā. Eiropā tagad vairāk nekā jebkad ir skaidrs, ka attiecībā uz iedzīvotāju veselības aizsardzību Eiropas Savienība visspēcīgākā ir tad, kad rīkojas kopā.
Tieši no šīs mācības ir radusies Eiropas Veselības savienība – darbs, kas notiek kopš 2020. gada, un projekts, kura pamatā ir krīzes pavērtās iespējas novērst ieilgušās problēmas un nepilnības, kas ietekmē veselības aprūpes sistēmas visā Eiropas Savienībā.
Spilgts piemērs ir zāles. Zāļu pieejamība ir viens no spēcīgākajiem efektīvas veselības aprūpes sistēmas simboliem.
Reālais stāvoklis ir tāds, ka zāles nesasniedz visus pacientus pietiekami drīz, jo tirgū laistas inovatīvas un daudzsološas zāles nav vienmēr vienādi pieejamas visās ES dalībvalstīs. Arī pārāk daudzām slimībām joprojām vispār nav profilakses vai ārstēšanas iespēju. Tajā pašā laikā daudzi pacienti un veselības aprūpes sistēmas noteiktas zāles nevar atļauties augstās cenas dēļ, un zāļu trūkums ir hroniska problēma, kas pacientus var atstāt bez viņiem vajadzīgās terapijas. Ģeopolitiskā spriedze ir arī izgaismojusi mūsu veselības aprūpes sistēmu neaizsargātību un atkarību, kas mūs pakļauj trešo valstu iegribām. Tikmēr tādas neatliekamas prioritātes kā pret antibiotikām rezistentu baktēriju skaita augšana netiek risinātas tik drīz un tik efektīvi, kā vajadzīgs.
Attiecībā uz zālēm Eiropai ir vajadzīgas būtiskas pārmaiņas.
Kopš laika pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad tika ieviesti spēkā esošie ES noteikumi, jaunas tendences zinātnē un tehnikā ir radikāli mainījušas apstākļus veselības jomā un farmācijā. Mūsu regulatīvā sistēma nevar atļauties atpalikt.
Moderna farmācijas sistēma, kas spēj ātri atgūties no krīzēm un ikdienā sniegt labumu iedzīvotājiem, ir būtiska daļa spēcīgā Eiropas Veselības savienībā, kuru veidojam, balstoties uz Covid-19 krīzes pieredzi. Zāles pret galvassāpēm, pret alerģiju, bērna vakcinācijai vai vēža slimnieka ārstēšanai ar jaunākajām inovatīvajām metodēm ir būtiski nepieciešamas, un tām ir jābūt iedzīvotājiem pieejamām. 2019. gadā zāles bija izrakstītas 46% Latvijas iedzīvotāju.
Taču, kamēr dažās rietumvalstīs un lielākajās dalībvalstīs pacientiem ir pieejami 90% jaunapstiprināto zāļu, citviet – Eiropas austrumos un mazākās dalībvalstīs – šis rādītājs ir tikai 10%. Ļoti atšķiras arī gaidīšanas laiks uz zāļu saņemšanu – dažās dalībvalstīs pacientiem jāgaida vairāki gadi, bet citās – tikai daži mēneši. Tas nozīmē, ka dažviet pacientiem nav iedarbīgu slimības ārstēšanas iespēju. Tāpēc ir tik svarīgi panākt, ka pacientiem ir pieejamas gan inovatīvas, gan cenas ziņā pieejamas zāles un mūsu pasaulē vadošā farmācijas nozare joprojām ir spēcīga un starptautiski konkurētspējīga.
Viena no problēmām ir mūsu universālie noteikumi un sadrumstalotais zāļu tirgus. Eiropas inovatīvā farmācijas nozare gan būtu jāstimulē, taču stimuli būtu ciešāk jāsasaista ar reaģēšanu uz pacientu un veselības aprūpes sistēmu vajadzībām. Mums ir būtiski nodrošināt piekļuvi zālēm visu 27 dalībvalstu pacientiem.
Tāpēc mēs pirmkārt veicināsim tādu noteikumu pieņemšanu, kas nodrošinās zāļu pieejamību visiem pacientiem Eiropas Savienībā, vienlaikus darot iespējamu konkurenci, kura savukārt mazina cenas un nodrošina veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju visās dalībvalstīs. Mums ir jāizveido vienots zāļu tirgus.
Otrkārt, bet tikpat svarīgi, ir ar pētniecību veicinošiem noteikumiem atbalstīt inovāciju un mazināt sistēmas birokrātiju. Mūsu pieeja, atmetot lieku administrēšanu, ietaupīs 300 miljonus eiro.
Lai novērstu zāļu trūkumu, ir arī jāuzlabo zāļu piegādes ķēžu uzraudzība, jo īpaši, lai noteiktu, vai ir jāpalielina ES stratēģiskā autonomija zāļu ražošanā, un lai apzinātu vajadzību pieprasīt noteiktu zāļu rezerves ārkārtas situācijām.
Visbeidzot, ir jāvēršas pret mikrobu rezistenci, pirms šī "klusā pandēmija" mums nav kļuvusi par nākamo globālo krīzi. Mūsdienās 35 000 cilvēku Eiropas Savienībā ik gadu zaudē dzīvību pret zālēm rezistentu baktēriju dēļ. Lai risinātu šo problēmu un stimulētu zāļu klāsta paplašināšanos, kas nav notikusi desmitiem gadu, mēs ierosināsim drosmīgus jaunievedumus, piemēram, tālāk nododamus ekskluzivitātes vaučerus attiecībā uz jauniem antimikrobiāliem līdzekļiem, iepirkuma mehānismus un piesardzīgas lietošanas pasākumus.
Šīs reformas panākumu atslēga ir viens vārds – "līdzsvarotība". Eiropas farmācijas nozarei arī turpmāk jābūt inovācijas avangardā, turklāt mums jāgādā, ka ES noteikumi šai inovācijai palīdz nonākt līdz iedzīvotājiem un pacientiem visā Eiropas Savienībā.
