Kad dzirdu vai lasu – mūsu sabiedrība tiek šķelta vai notiek šķelšanās –, uzmetas zosāda, īpaši nacionālajos jautājumos par cittautiešiem (biežāk krieviem un baltkrieviem) un latviešu valodu, viņu lojalitāti pret valsti, kurā dzīvo.

Nupat ar nosaukumu "Šķelšanās" TV3 tiek rādīts "Re:Baltica" seriāls, kur autores nacionālo jautājumu risināšanu pielīdzina sabiedrības šķelšanai. 

Vai tiešām? Kad beidzot latvieši atklātāk un stingrāk sākuši runāt, ka jāizskauž padomju okupācijas rusifikācijas sekas, kas vēl joprojām jūtamas Latvijā, kad daudz kritiskāk nostājas pret cittautiešiem, kuri ne tikai neprot, bet demonstratīvi nevēlas runāt valsts valodā, kad nebaidās pateikt skaidri un nepārprotami, ka Krievijas pilsoņiem, kas neprot latviešu valodu un nevēlas to apgūt, tātad – neciena Latviju –, šeit nav vietas, "Re:Baltica" žurnālistes to nosauc par naidu sējošām diskusijām un šķelšanos.

Tā nav ne šķelšanās, ne šķelšana, jo nevar sašķelt to, kas nekad nav bijis veselums. Vai tiešām seriāla autores domā, ka tūkstošu tūkstoši sveštautiešu, kas padomju okupācijas laikā, varas mudināti, te ieradās no citām PSRS republikām, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sajutās piederīgi atjaunotajai valstij? Nē, liela daļa turpināja dzīvot un joprojām dzīvo arī šodien ar atbrīvotāja apziņu. 

Šo garu viņiem palīdzēja uzturēt gan neizlēmīgā un piesardzīgā Latvijas politika valsts valodas un citos nacionālas valsts stiprināšanas jautājumos, gan Krievijas plašsaziņas līdzekļu, sevišķi televīzijas, melīgā propaganda, kas daudziem cittautiešiem bija galvenais vai pat vienīgais informācijas avots.

Seriālā veidotājas un viņu palīgi daudzviet runāja krieviski – arī ar pieaugušajiem, kuri neslēpa, ka prot latviski, un skolēniem, kuri skolā mācās latviski. 

Žurnālista darbs neesot izrādīt pozīciju, bet izjautāt sarunas biedru, tā krievu valodas izmantošana tika skaidrota seriāla anotācijā. Žurnālistes paredzēja, ka par to no "atkrieviskotājiem" saņems pārmetumus. 

Pārmetumi ir pelnīti, jo 

no kura laika valsts valodas lietošana tiek pieskatīta "pozīcijas izrādīšanai", nevis lietu kārtībai saskaņā ar mūsu Satversmi? 

Un kas ir žurnālists bez nostājas, īpaši laikā, kad viņa valstij kā vēl nekad jāstiprina gan savas iekšējās, gan ārējās pozīcijas? Pakalpiņš Krievijas maigās varas rokās? 

Tomēr ticu, ka šis nav "Re:Baltica" gadījums, meitenes vienkārši ir piemirsušas, ka žurnālistam jābūt arī savas valsts patriotam jeb cilvēkam, kas mīl savu dzimteni un tautu, ir tām uzticīgs un pašaizliedzīgi darbojas to labā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.