Kučinskis cer valdības darbu balstīt sarunās, nevis protokolētos noteikumos

Topošā valdība, kuru patlaban veido Ministru prezidenta amatam nominētais Andris Kulbergs (AS), centīsies savu darbu balstīt sarunās, nevis protokolētos noteikumos, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.

Ar to arī esot skaidrojams, kāpēc, jaunajam Ministru kabinetam sākot darbu, nav plānots parakstīt tradicionālo koalīcijas līgumu, bet tā vietā likt galdā pārmaiņu plānu.

Runājot par Kulberga aizvadītajām tikšanās reizēm ar Saeimā ievēlēto frakciju pārstāvjiem, Kučinskis šos politiķus nosauca par potenciālajiem partneriem un atbalstītājiem. Lūgts precizēt, vai ar partneriem un atbalstītājiem viņš apzināti domā dažāda veida sadarbības modeļus, Kučinskis atbildēja, ka patlaban galvenokārt var runāt tikai par atbalstītājiem.

Deputāts vērsa uzmanību, ka skaidrus koalīcijas sadarbības noteikumus parasti pieprasa nevis tie, kuri veido valdību, bet tie, kuri tiek piesaistīti Ministru kabineta izveidei. Ņemot vērā AS lielo mandātu skaitu Saeimā, šoreiz situācija esot nedaudz citāda. "Pagaidām runājam par to, ka tā ir vienošanās par darbu sarakstu, nevis par attiecībām, kurš, cik un kādā laikā sniegs priekšlikumus. Mēs centīsimies iztikt ar vienkārši sarunām, nevis ar protokolētiem noteikumiem," sacīja AS Saeimas frakcijas vadītājs.

Politiķim neesot šaubu, ka AS frakcija strādās vienotam un skaidri saprotamam mērķim, bet attiecībā uz valdības izveidi piesauktais termiņš — 18. novembra valsts svētki — neesot gluži pašmērķis, jo svarīgāk esot Ministru kabinetu izveidot pārdomāti. "Ja būs iespējams un viss ies ļoti, ļoti tekoši, tad tā [valdība] arī varētu būt [uz valsts svētkiem], bet tā nebūs problēma, ja valdība tiks izveidota arī vienu, divas nedēļas vēlāk," sacīja Kučinskis.

Kā ziņots, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs valdības veidošanu uzticējis AS pārstāvim, līdzšinējam Ministru prezidentam Kulbergam. AS vēlēšanās ieguva 41 deputāta mandātu un kļuva par lielāko politisko spēku jaunajā parlamentā.

Vēl parlamentā būs pārstāvēta partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) ar 17 mandātiem, "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši" (SV/AJ) ar 15 mandātiem, "Progresīvie" ar desmit mandātiem, Nacionālā apvienība ar desmit mandātiem un "Jaunā vienotība" (JV) ar septiņiem mandātiem.