Aicina nepieļaut kultūras budžeta samazināšanu

Latvijas Radošo savienību padome un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija atklātā vēstulē iebilst pret kultūras budžeta samazināšanu 2027. gadā.

Patlaban apdraudēta ir ne tikai kultūras institūciju darbinieku atalgojuma stabilitāte, bet arī individuālo mākslinieku iespēja radīt jaunas Latvijas kultūras vērtības. Organizācijas atzīmē, ka mākslinieka darbs neaprobežojas ar konkrēta darba radīšanu vai publisku notikumu, bet ietver profesionālo pilnveidi, jaunu zināšanu apguvi, pētniecību un eksperimentēšanu visa darba mūža garumā.

"Šis darbs ir būtisks Latvijas kultūras attīstībai, tomēr tā veikšanai bieži trūkst stabila un pietiekama finansiālā pamata. Radošais darbs nav iespējams bez atbilstoša atbalsta," 

pausts vēstulē.

Organizācijas norāda, ka viens no galvenajiem individuālo mākslinieku atbalsta instrumentiem ir Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums. 2026. gadā VKKF noteiktais radošās stipendijas apmērs ir 1220 eiro mēnesī par vienu mēnesi radošā darba. Vēstulē pausts, ka arī šāds stipendijas apjoms līdzekļu trūkuma dēļ tiek piešķirts uz īsu laika posmu.

Akcijā "Kultūra (iz)dzīvo" jau minētā sabiedriskā sektora vidējā bruto alga 2026. gada otrajā ceturksnī bija 1926 eiro, kas pēc standarta nodokļu piemērošanas atbilst aptuveni 1424 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Tādējādi radošā stipendija ir par aptuveni 14% mazāka nekā šis neto atalgojuma salīdzinājums. Organizācijas skaidro, ka stipendija nav pielīdzināma darba algai, un šis salīdzinājums neatspoguļo visas sociālās aizsardzības atšķirības.

Vēstulē secināts, ka pat ar publiskā finansējuma atbalstu māksliniekiem bieži vien ir ierobežotas iespējas nodrošināt ikdienas vajadzības un vienlaikus veltīt pietiekami daudz laika profesionālajam darbam. Organizācijas akcentē, ka individuālie mākslinieki strādā uz entuziasma robežas.

"Samazinot finansējumu, var izzust nozares, kam nav valstiskas institūcijas, piemēram, rakstniecība, laikmetīgā deja, vizuālās mākslas organizācijas. Kultūras nevalstiskās organizācijas strādā uz izdzīvošanas robežas," pauž vēstules autori.

Vēstules autori atsaucas uz VKKF datiem, proti, vidējā mēneša atlīdzība 2025. gadā par darbu VKKF finansētajās nevalstiskajās kultūras organizācijās no VKKF līdzekļiem bija 797 eiro. Atsevišķās amata pozīcijās tā svārstījās aptuveni no 630 līdz 1072 eiro mēnesī.

Vēstules autoru ieskatā kultūras nozares pārstāvji, individuālie mākslinieki, valsts un pašvaldību kultūras institūcijas un nevalstiskās organizācijas nedrīkst nonākt situācijā, kurā jāsacenšas par to, kurš saņem vismazāk. Pēc organizāciju domām, šāda sacensība neatrisina nozares problēmas un neļauj novērtēt katras kultūras darba jomas nozīmi kopējā ekosistēmā.

Organizāciju ieskatā, ja kultūras finansējums tiek samazināts un arvien lielāka daļa izmaksu pārlikta uz iedzīvotāju pleciem, kultūra riskē kļūt par privilēģiju, kas pieejama tikai šauram sabiedrības lokam. Tas ir pretrunā idejai par kultūru kā kopīgu vērtību, kas vieno sabiedrību, veido identitāti, stiprina valodu un nodrošina radošu un kritisku domāšanu.

"Kultūra nav tikai izdevumu pozīcija valsts budžetā. Tā ir ieguldījums Latvijas sabiedrības attīstībā, tās noturībā un nākotnē. Kultūrai ir jābūt pieejamai visiem, un tās radītājiem ir jābūt iespējai strādāt un dzīvot cienīgos apstākļos," pausts vēstulē.