Pilsonību Višvanatai ieteikuši piešķirt par iecerēm, kas vēl tikai gaida īstenošanu

Indijas pilsonei Divjai Višvanatai Latvijas pilsonību tika ieteikts piešķirt, piesaucot viņas zinātnisko darbību un investīciju projektus, taču šīs ieceres pamatā vēl nav īstenotas un ir solījumu līmenī, savukārt vairākus apgalvojumus par viņas akadēmisko kvalifikāciju aģentūrai LETA neizdevās neatkarīgi pārbaudīt.

Viens no galvenajiem argumentiem Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Ivara Kalviņa un LZA ģenerālsekretāres Baibas Rivžas rekomendācijās bija mākslīgā intelekta laboratorijas izveide Rīgā, Aptiekas ielā 7. Ēka iegādāta 2024. gadā un atjaunota, bet laboratorija oficiāli atklāta šā gada 12. jūnijā.

Pašas Višvanatas sniegtā informācija liecina, ka specializēto laboratorijas iekārtu piegāde plānota 2027. gada aprīlī, bet pilnvērtīga laboratorijas darbība paredzēta no jūlija. Līdz tam pētniecības projekti īstenoti sadarbībā ar līgumražošanas un pētniecības organizāciju Ķīnā, izmantojot tās infrastruktūru, norādīja Višvanata. Sadarbības partnera tehniskos resursus, programmatūru un datubāzes viņa līgumsaistību dēļ neatklāja.

Višvanata norādīja, ka viens no pētniecības virzieniem ir mākslīgā intelekta izmantošana jau zināmu vielu pārprofilēšanā onkoloģisko slimību ārstēšanai. Šo pētniecības virzienu viņa prezentējusi LZA Ekonomikas institūta rīkotajā forumā šajā pavasarī.

Mērķis ir nevis pārcelt jau esošu laboratoriju no Ķīnas uz Rīgu, bet gan izveidot Latvijā modernu pētniecības infrastruktūru, kas ļautu veikt līdzīga rakstura pētījumus atbilstoši Eiropā piemērojamajām prasībām un pētniecības protokoliem, stāstīja Višvanata. Ķīnas partnera izmantotie pētniecības protokoli galvenokārt orientēti uz Āzijas, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas tirgiem un ne vienmēr atbilst Eiropas Savienības regulatīvajām prasībām, viņa skaidroja.

Otrs projekts saistīts ar Salaspils neorganiskās ķīmijas institūta kompleksa pārveidi par farmācijas ražotni. Višvanata iecerējusi tajā izveidot piecas ražošanas līnijas un radīt aptuveni 110 darbavietas.

Projekts atrodas sagatavošanas un investīciju plānošanas posmā, un Salaspilī pašlaik vēl nenotiek rūpnieciska zāļu ražošana.

Višvanatas norādītais investīciju apjoms šim projektam ir ap 60 miljoniem eiro, bet tā īstenošana varētu ilgt 24 mēnešus. Turpretim Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas slēgtajā sēdē 14. oktobrī viņa apgalvoja, ka Salaspils ražotnes infrastruktūrā plānots ieguldīt ap 70 miljoniem eiro.

Abos projektos līdz šim ieguldīti aptuveni četri miljoni eiro, kas izlietoti nekustamo īpašumu iegādei, rekonstrukcijai un sagatavošanas darbiem, savukārt atlikušais finansējums projektu īstenošanai ir paredzēts saskaņā ar vienošanos ar finanšu partneriem un to plānots izmantot pakāpeniski, atbilstoši darbu gaitai, liecina Višvanatas sniegtā atbilde.

Višvanata norādīja, ka finansējums paredzēts no privātā kapitāla un riska ieguldījumu fondiem, kas saistīti ar ģimenes uzņēmuma struktūru Honkongā, taču finansējuma līgumus vai citus apliecinošus dokumentus neatklāja, atsaucoties uz konfidencialitāti.

Pamatojot ģimenes uzņēmējdarbības pieredzi, Višvanata atsaucās uz vīra Kanana Višvanata vadīto starptautisko farmācijas uzņēmumu grupu "Zoar". Saskaņā ar viņas sniegto informāciju, grupas apgrozījums finanšu gadā, kas noslēdzās 2025. gada 31. martā, sasniedza aptuveni 556,4 miljonus ASV dolāru, bet 2026. gada martā tā sadarbojās ar 56 līgumražošanas organizācijām. Višvanata uzskata, ka šie dati apliecina ģimenes uzņēmējdarbības pieredzi un projektu īstenošanas nodomu nopietnību.

Abus objektus apmeklējuši LZA Ekonomikas institūta pārstāvji, apliecināja institūta direktore Ņina Linde. Viņa skaidroja, ka institūta rīcībā bijuši abu investīciju projektu apraksti un biznesa plāns, kā arī informācija par projektu iniciatoru profesionālo pieredzi un starptautisko sadarbību.

Par Rīgas laboratorijas projektu institūtam sniegta informācija, ka īpašuma iegādē un rekonstrukcijā ieguldīti aptuveni 1,5 miljoni eiro, bet specializētā aprīkojuma iegādei paredzēti vēl aptuveni trīs miljoni eiro. Savukārt Salaspilī plānota farmācijas ražošanas infrastruktūras izveide un aptuveni 110 jaunu darbavietu radīšana.

Abu projektu iniciatori, kā norādīja Linde, savas ieceres personīgi prezentējuši arī LZA vadībai, iepazīstinot ar plānotajiem ieguldījumiem, projektu attīstību un sagaidāmo ekonomisko pienesumu.

Institūta izvērtējums bijis vērsts uz projektu iespējamo ekonomisko nozīmi un attīstības perspektīvām, nevis investoru finanšu līdzekļu izcelsmes vai maksātspējas neatkarīgu pārbaudi, uzsvēra Linde.

Izvērtējumā ņemta vērā arī informācija par Višvanatas akadēmisko izglītību un starptautiskajiem profesionālajiem kontaktiem, tostarp ASV profesora Solomona Darvina vēstule, kurā raksturotas viņas kompetences un sadarbība ar profesoru.

Višvanata kopš 2026. gada janvāra institūtā darbojas kā vadošā viespētniece, pamatojoties uz bezatlīdzības sadarbības līgumu. Viņas pienākumi saistīti galvenokārt ar starptautiskā ekonomikas foruma organizēšanu, zinātniskās programmas veidošanu un starptautisko ekspertu piesaisti. Atlīdzību no institūta viņa par šo darbu nesaņem.

LZA prezidents Kalviņš, pamatojot savu rekomendāciju, cita starpā balstījies uz šī institūta sniegto informāciju. Linde vēlreiz norādīja, ka institūta vērtējums attiecies uz Višvanatas profesionālo sadarbību, starptautiskajiem kontaktiem un projektu attīstības perspektīvām, kā arī pašreizējiem un plānotajiem pētniecības un investīciju projektiem.

Višvanatu ģimenes preses dienesta izplatītajā paziņojumā teikts, ka Višvanata bakalaura un maģistra grādu ieguvusi Mumbajas universitātē, bet doktora grādu datorzinātnēs — Janardan Rai Nagar Rajasthan Vidyapeeth universitātē Indijā.

Viņas iesniegto trīs izglītības dokumentu apostilles numurus iespējams pārbaudīt Indijas dokumentu autentifikācijas sistēmas "e-Sanad" vietnē. Pēc ģimenes piekrišanas publicēti visu trīs dokumentu apostilles numuri: bakalaura diplomam — 9010162522601, maģistra diplomam — 9010162522602, doktora diplomam — 9010162482601.

LETA pārliecinājās, ka vietnē atrodami ieraksti par visu trīs Višvanatas izglītības dokumentu — bakalaura, maģistra un doktora diplomu — apostillēšanu 2026. gada 21. oktobrī. Višvanatu ģimenes preses dienests skaidroja, ka šajā datumā apostilles noformētas visiem trim dokumentiem, lai nodrošinātu vienotu dokumentu kopumu un iespēju pārbaudīt to apliecināšanas datus Indijas kompetento iestāžu sistēmā. Doktora diplomam apostille noformēta atkārtoti, jo iepriekšējā bijusi izdota 2024. gadā.

Izglītības dokumentiem notariāla apliecināšana veikta arī Latvijā, norādīja Višvanata.

Indijā darbojas valsts mēroga doktora disertāciju elektroniskais repozitorijs "Shodhganga". LETA repozitorijā neatrada disertāciju ar ģimenes preses dienesta norādīto nosaukumu.

Lūgta komentēt, Višvanata uzsvēra, ka disertācijas neesamība publiski pieejamā arhīvā pati par sevi nenozīmē, ka tā nav eksistējusi vai doktora grāds piešķirts prettiesiski. Višvanata vērsusies universitātē, lūdzot oficiālu rakstisku apstiprinājumu par doktora grāda piešķiršanu, disertāciju un tās aizstāvēšanas procedūru.

Lai gan savā atbildē Višvanata uzsver, ka visus savus apgalvojumus var apliecināt ar dokumentiem un ir atvērta faktu pārbaudei, viņa neatsaucās uz lūgumu uzrādīt doktora disertāciju, tās anotāciju, izmantotās literatūras sarakstu un dokumentus par darba iesniegšanu vai aizstāvēšanu. Tā vietā viņa skaidro bažas par savu un ar akadēmisko darbību saistītu personu privātumu un reputāciju. Višvanata arī neminēja, vai būtu gatava ļaut iepazīties ar dokumentiem, tos nepubliskojot un aizklājot trešo personu datus.

Višvanata uzsvēra, ka vēlas saņemt universitātes apliecinājumu par akadēmiskās kvalifikācijas autentiskumu, taču neplāno publiskot disertācijas pilnu tekstu vai dokumentus, kuros būtu ietverti citu personu dati.

Par doktora grādu izsniegušo universitāti iepriekš publiski izskanējuši jautājumi saistībā ar izglītības dokumentu piešķiršanas praksi. LETA mēģināja sazināties ar universitātēm, lai neatkarīgi apstiprinātu Višvanatas iegūto izglītību un kvalifikācijas piešķiršanas faktu, taču līdz ziņas publicēšanas brīdim šie mēģinājumi nav bijuši sekmīgi.

Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) aģentūrai LETA apstiprināja, ka Višvanatas izglītības dokumenti centram nav iesniegti ekspertīzei. Publiskajā telpā izskanējusi informācija pati par sevi nav pamats sākt konkrētas personas dokumentu ekspertīzi pēc savas iniciatīvas, skaidroja AIC.

AIC var pārbaudīt ārvalstīs izsniegta dokumenta izsniegšanas faktu, kvalifikācijas piešķiršanu un izdevējas izglītības iestādes statusu, taču doktora disertācijas zinātniskās kvalitātes, oriģinalitātes vai iespējama plaģiātisma izvērtēšana nav centra kompetencē.

Višvanata norādīja, ka viņas dokumenti nav iesniegti AIC, jo viņa nav pieteikusies darbam augstskolā vai citam amatam, kurā būtu nepieciešama ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas atzīšana.

Višvanata kopā ar ģimeni Latvijā apmetusies uz dzīvi 2019. gadā. 2022. gadā ģimene iegādājusies privātmāju, to rekonstruējusi un pārcēlusies uz dzīvi tajā. Pirms Latvijas pilsonības iegūšanas viņa Latvijā uzturējusies ar termiņuzturēšanās atļauju un izmantojusi Indijas pasi. Arī pēc tam, kad viņas vīrs Kanans Višvanats 2023. gada septembrī ieguvis Latvijas pilsonību, viņas uzturēšanās statuss automātiski neesot mainījies.

Savukārt LZA ģenerālsekretāre Rivža aģentūrai LETA skaidroja, ka viņas rekomendācija bijusi individuāls vērtējums, kas balstīts uz personīgo sadarbības pieredzi ar Višvanatu, viņas iesaisti LZA pasākumu organizēšanā un pētniecības infrastruktūras attīstībā.

Rivžu pozitīvi iespaidojusi Višvanatas dalība LZA Ekonomikas institūta Starptautiskajā humānistiskās ekonomikas forumā šopavasar, kā arī viņas iesaiste pētniecības infrastruktūras attīstībā Latvijā. Višvanata kopš 2022. gada brīvprātīgi palīdzējusi organizēt starptautiskos ekonomikas forumus un veidot ārvalstu akadēmiskos kontaktus.

Kā vienu no Višvanatas starptautiskās sadarbības apliecinājumiem Rivža min 2025. gada 6. februāra uzaicinājuma vēstuli, ko parakstījis Kalifornijas universitātes Bērklijā Garvuda korporatīvo inovāciju centra profesors Henrijs Česbro. Vēstulē Višvanata uzaicināta piedalīties pētniecības programmā, kas aptver mākslīgā intelekta un atvērto inovāciju izmantošanu pārtikas drošības jomā, digitālos rīkus, piegādes ķēžu izpētni un datu analīzi.

Rivža arī norādīja, ka LZA pēc publiski izskanējušajiem jautājumiem papildus pārbaudījusi Višvanatas sniegto informāciju. LZA vadības pārstāvji vēlāk precizēja, ka atkārtotu pārbaudi veic pati Rivža, nevis LZA kā institūcija.