Kamēr citviet pārtika sadārdzinās, Latvijā eksperti norāda uz cenu samazinājumu

Latvijā pārtikas tirgū ir konkurence, un tā pastiprinās, trešdien Konkurences tiesību nedēļas pasākumā medijiem sacīja "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka vismaz līdz pagājušajam gadam pārtikas cenas Latvijā bija nedaudz augstākas kā vidēji Eiropas Savienībā (ES), piebilstot, ka cenu salīdzinājumu var ietekmēt mazumtirgotāju īstenotā cenu politika. Savukārt šogad pārtikas cenas Latvijā samazinās.

Jaunākie dati liecina, ka septembrī Latvijā reģistrēts otrs lielākais pārtikas cenu kritums ES aiz Zviedrijas. Abās valstīs ir veiktas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes izmaiņas, kas varētu būt viens no šo cenu pārmaiņu iemesliem, skaidroja Strautiņš.

Viņš piebilda, ka datus var ietekmēt mazumtirgotāju stratēģijas maiņa, piemēram, pāreja no izteikti akcijās balstīta pārdošanas modeļa uz ikdienā zemāku cenu uzturēšanu. Tādējādi statistiski izmērītās cenas var atšķirties no faktiskajām darījumu cenām.

Komentējot, kādiem priekšnoteikumiem jāizpildās, lai pārtikas cenas samazinātos, Strautiņš uzsvēra, ka nepieciešams stiprināt konkurenci. Viņš atgādināja, ka savulaik Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības tirgū darbojās vairāki uzņēmumi, taču bija divi izteikti līderi. Pirms dažiem gadiem tirgū ienāca konkurents "Lidl", liekot esošajiem tirgus dalībniekiem mainīt pieeju. Patlaban redzams, ka arī veikalu tīkls "top!", kas ir īpaši spēcīgs reģionos, palielina klātbūtni Rīgā un tās apkārtnē.

Viņš norādīja, ka Latvijas pārtikas tirgū valda konkurence, un tā pastiprinās.

Savukārt pārtikas ražotājiem eksports ir galvenā iespēja stiprināt pozīciju tirgū, sacīja Strautiņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā dzīvo ļoti maza daļa pasaules iedzīvotāju un procentuālā pasaules ekonomikas daļa, tāpēc lielākās izaugsmes iespējas Latvijas ražotājiem ir ārvalstu tirgos. Vienlaikus vietējais tirgus joprojām ir nozīmīgs, un atsevišķiem ražotājiem tas arī turpmāk būs galvenais noieta tirgus.

Strautiņš atzīmēja, ka pēdējo divu līdz trīs gadu laikā pārtikas ražošana Latvijā ir sākusi augt pēc ilgāka perioda, kurā tās faktiskā izlaide būtiski nemainījās. Pērn pārtikas ražošana bija straujāk augoša nekā apstrādes rūpniecība. Šādu attīstību veicināja vairāki faktori, tostarp atsevišķi lieli projekti, kurus īstenoja tirgus dalībnieki, kā arī Lietuvas ražotāju lēmumi sākt ražošanu Latvijā.

Kā vienu no Latvijas pārtikas ražošanas tradicionālajām nozarēm Strautiņš minēja zivju pārstrādi. Pēc krīzes, ko izraisīja Krievijas noteiktais embargo, nozare ir nostiprinājusi pozīcijas citu valstu tirgos. Šī stratēģija patlaban nes rezultātus, un ražotājiem nav grūtību pārdot saražoto produkciju.

Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe pasākumā norādīja, ka pārtikas cenas vairāk ietekmē divi būtiski faktori — dabas apstākļi un politiskie notikumi.

Viņa atzīmēja, ka patlaban politiskie notikumi dažādās pasaules daļās ietekmē arī pārtikas cenas.

Daļai produktu cenas nosaka pasaules tirgus, tostarp biržās veidojušās cenas, kuru pārmaiņas agrāk vai vēlāk atspoguļojas arī Latvijā un ietekmē cenas veikalu plauktos. Šos procesus Latvija nevar ietekmēt, taču tas nenozīmē, ka nav iespējams mazināt to ietekmi uz patērētājiem, skaidroja Gulbe.

Viņa norādīja, ka laikā, kad daudzās pasaules valstīs pārtikas cenas pieaug, Latvijā tās nav kāpušas. Iedzīvotāji parasti ātrāk pamana cenu pieaugumu nekā samazinājumu. Šajā ziņā Latvijai palīdz pievienotās vērtības nodokļa samazināšana atsevišķām pamatprecēm, kuras iedzīvotāji iegādājas biežāk, sacīja Gulbe.

Pārtikas cenas ietekmē izejvielu pieejamība un izmaksas. Tāpat nozīmīgas ir energoresursu, darbaspēka, loģistikas un iepakojuma izmaksas, kuras pēdējos gados, īpaši šogad, ir mainījušās, atzīmēja Gulbe.

Viņa kā piemēru minēja loģistiku, norādot, ka patlaban kravas dažkārt jāpārvadā apkārt Āfrikai, jo tās nevar piegādāt pa ierastajiem maršrutiem. Vienlaikus attīstās tehnoloģijas, kas ļauj ražot vairāk ar mazākām izmaksām un uzlabot produktu iepakošanu. Tādējādi dažādie faktori savstarpēji līdzsvarojas, pauda Gulbe.

Konkurences padome (KP) no 2. novembra līdz 6. novembrim organizē Konkurences tiesību nedēļu, kuras laikā uzmanības centrā ir aktuālie konkurences politikas un tiesību jautājumi Latvijā.

Konkurences tiesību nedēļas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par godīgas konkurences nozīmi, sekmēt profesionālu diskusiju par konkurences politikas un tiesību attīstību, kā arī stiprināt dialogu starp konkurences uzraudzības iestādi, uzņēmējiem, nozares ekspertiem un citām iesaistītajām pusēm.