Laiks izaicinošs, bet prognozes labas; LVM cer gadu noslēgt ar plānoto peļņu

1. oktobrim, kad darbu akciju sabiedrībā "Latvijas valsts meži" sāka jaunais valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, uzņēmuma valde strādāja nepilnā sastāvā – to vadīja Inga Vagele un Jānis Krūmiņš. Viņi atzīst: lai gan ārējo apstākļu dēļ šogad daudz nācies risināt krīzes vadības jautājumus, tiek prognozēts, ka gadu tomēr izdosies noslēgt ar plānoto peļņu. Runājot par dabas aizsardzību, uzņēmuma valdes locekļi uzsver, ka sabiedrībai jāsaprot, cik tā maksā un cik mēs kā sabiedrība kopumā varam to atļauties.

Nupat apstiprināts jaunais valdes priekšsēdētājs. Vai tagad jūtaties drošāk?

Inga Vagele: Esam gandarīti, ka valde būs pilnā sastāvā. Jebkurš cilvēks, ienākot uzņēmumā, ienes jaunas vēsmas un jaunas idejas. Tagad svarīgi atrast kopīgu redzējumu un iet uz priekšu.

Jānis Krūmiņš: Novērtējam, ka jaunajam valdes priekšsēdētājam jau ir pieredze valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā. Vairāk nekā septiņus gadus Sandis Jansons sekmīgi vadījis lielu valsts kapitālsabiedrību – AS "Sadales tīkls".

Vai nebūtu loģiskāk, ja valdes priekšsēdētāju virzītu valde no savējiem, mežsaimniekiem?

I. V.: Valstī ir noteikta kārtība, kādā notiek valdes un padomes locekļu atlase jebkurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā. Šajos konkursos kandidātus vērtē profesionāļi no dažādām institūcijām.

Vai šobrīd mežsaimniekiem ir grūti laiki?

J. K.: Kā vienmēr, netrūkst dažādu grūtību, kas saistītas gan ar normatīvās vides ierobežojumiem, gan izaicinājumiem operatīvajā mežsaimniecības darbu organizēšanā, gan dažādām iniciatīvām Eiropas Zaļā kursa virzībā. Taču kopumā no meža īpašnieka viedokļa šis laiks drīzāk ir labs – pēc koksnes produktiem ir pietiekami augsts pieprasījums un arī atbilstoši cenu līmeņi. Lai gan novērojamas atšķirības pa sortimentu grupām un situācija ir mainīga, nākotnes prognozes es vērtēju pozitīvi.

Vai tas ir jau faktiski izlemts, ka gandrīz trešā daļa saimniecisko mežu aizies pie biotopiem?

I. V.: Jautājums ir – vai Latvija to var atļauties? Vai mums kā valstij vienmēr jābūt pirmrindniekiem, visu izpildot par simts procentiem? Jāsaprot, ka mērķis ir saglabāt tās vērtības, kuru mums ir pietiekami daudz, jo mežsaimniecības prakse Latvijā šīs vērtības jau vēsturiski ir sargājusi un turpina to darīt arī šodien. Tieši to mēs "Latvijas valsts mežos" protam un darām arī tad, ja likums to nepieprasa, piemēram, nosakot brīvprātīgās dabas aizsardzības platības. Mežsaimniekiem visvairāk sāp, ja meža teritorijai tiek uzlikts stingrs liegums un mežu vairs nevar kopt – tas aizaug, būtiski paaugstinās kaitēkļu risks un pazūd arī dabas vērtības, kuru aizsargāšanai liegums tika uzlikts. Tādējādi daba tiek aizsargāta formāli, bet rezultāta nav. Patiesībā lielākā dabas aizsardzības organizācija Latvijā ir "Latvijas valsts meži" un mežu īpašnieki.

J. K.: Kad Ministru kabinetā tika apstiprināts maksimālais koku ciršanas apjoms nākamajiem gadiem, LVM tika dots uzdevums – atrast papildu teritorijas "Natura 2000" tīkla paplašināšanai aptuveni 52 000 hektāru apjomā. Šobrīd tuvojamies noslēguma posmam, kurā piemeklētās teritorijas saskaņosim ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

Cik mežu jānopērk, lai kompensētu liegumus, kas nākuši klāt?

I. V.: Ļoti daudz. Pēdējos 13 gados ražošanas platības valsts mežos ir samazinājušās aptuveni par 340 000 ha. Tieši tik daudz ir samazinātas saimnieciskajai darbībai atvēlētās platības, kurās varam ražot koksni. Dabas aizsardzība maksā lielu naudu, un mums valstij būtu skaidri un atklāti jāpasaka, cik lielas šīs izmaksas patiesībā ir. Un mums jāsaprot, cik mēs, kā sabiedrība kopumā, varam to atļauties – maksimālā vai saprātīgā apjomā.

Varbūt visu kontos uzkrāto naudu vajag investēt, pērkot jaunas meža zemes?

Bijām neizpratnē par Valsts kontroles sacīto, ka uzņēmumam ir lieki 130 miljoni eiro, kas būtu jāiemaksā budžetā nekavējoties. Lai to izdarītu, mums būtu jāpārkāpj vairāki likumi. Daļa no šiem Valsts kontroles aprēķinātajiem 130 miljoniem ir kārtējā gada jaunā peļņa. Tā tiks iemaksāta budžetā, kad noslēgsies gads un tiks apstiprināts auditēts gada pārskats. Latvijas likumi neparedz valsts uzņēmumiem dividendes maksāt avansā. Kamēr uzņēmums ir veiksmīgs un pelnošs, tā kontā vienmēr būs pietiekami daudz naudas, lai tad, kad akcionārs pieņem lēmumu par peļņas sadali, uzņēmums desmit dienu laikā no šā peļņas uzkrājuma var iemaksāt dividendes valsts budžetā.

Uzņēmuma stratēģijā ir paredzēts turpināt meža zemju pirkšanu – gan padome, gan akcionārs uz to raugās pozitīvi. Līdz ar to arī turpmāk ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam ir iespēja pārdot "Latvijas valsts mežiem" savu zemi, uz kuras var audzēt mežu. Tā ir garantija, ka arī turpmāk šī zeme būs pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem un nesīs peļņu valstij.

Gandrīz visu gadu aug degvielas cenas, bet protestu nav. Kā to panācāt?

J. K.: Līgumos ar pakalpojumu sniedzējiem ir ietverta cenu indeksācija, kas atbilstoši dažādiem apstākļiem tiek veikta reizi mēnesī. Indeksācijas mehānisms vienādi darbojas abos virzienos: ja degvielas cenas krītas, krītas arī cena par pakalpojumu. Pateicoties procesu efektivizācijai visos uzņēmuma biznesa virzienos, prognozējam, ka šā gada peļņas plānu izpildīsim, pat neraugoties uz nokrišņiem bagāto vasaru un augstajām degvielas cenām.

Šovasar piedzīvojāt kiberuzbrukumu. Kā tikāt galā ar tā sekām?

Turpināt nepārtrauktu darbu situācijā, kad bija ietekmētas uzņēmuma IT sistēmas, bija nopietns izaicinājums. Šajā kiberuzbrukumā tika sabojāti LVM pamatdati un to kopijas, taču uzņēmums bija nodrošinājies ar šo datu kopiju kopijām, kas glabājās nevis mākonī, bet atradās vispār ārpus sistēmas un nebija ar to savienotas. Esam patiesi lepni par mūsu darbiniekiem, kuri tika galā ar kiberuzbrukuma sekām mēneša laikā, lai gan ārējie eksperti prognozēja, ka tas aizņems gandrīz pusgadu.

Par ko jūs domājāt šorīt, nākot uz darbu?

Domāju par šo nedēļu. Grafiks ir ļoti saspringts. No trešdienas līdz piektdienai paredzēts izbrauciens uz Igauniju, kur notiek Baltijas Kūdras pārstrādātāju ikgadējā konference. Kopš samazināja valdes locekļu skaitu, uzņēmumā es atbildu arī par biznesa virzienu "LVM Zemes dzīles un infrastruktūra", kas nodrošina ienākumus no kūdras, smilts un grants karjeru apsaimniekošanas.

I. V.: Es domāju, kā iespējams ātrāk un efektīvāk iepazīstināt valdes priekšsēdētāju ar uzņēmumu un palīdzēt viņam iejusties. Sāksim ar personāla vadības jautājumiem, pastāstīsim par organizatorisko struktūru, cilvēkiem. Mums uzņēmumā uzticētas divas lielākās vērtības: cilvēki un meži.

Foto: Publicitātes

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.