Reti kura valdības vadītāja preses konference izraisa būtisku viļņošanos sabiedrībā, vairākums sabiedrības šādus notikumus uztver vienkārši kā fona troksni. Taču ir gadījumi, kad reakcija ir visai asa un visbiežāk tāda ir gaidāma, kad valsts bāž savu ķetnu sabiedrības kabatā. Šķiet, ka tā būs noticis arī ar Ministru prezidenta Andra Kulberga otrdien sasaukto preses konferenci, kurā viņš ar saviem jauniegūtajiem sabiedrotajiem – Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku un valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu – asi negatīvi attēloja pašreizējo situāciju valsts finansēs, vainojot pie tā iepriekšējo divu valdību (Krišjāņa Kariņa un Evikas Siliņas) darbu. Šādi valdības vadītājs centās paskaidrot un pamatot sabiedrībai nepieciešamību turpmākos četrus gadus ievērot stingru taupības politiku. Vienlaikus viņš izvirzīja arī priekšlikumus ekonomikas attīstības veicināšanai, tie gan tika pamanīti daudz mazāk, jo sabiedrībai šķiet, ka šie priekšlikumi to maz skar. Taču valdības nodomus taupīt visur un visā cilvēki gan pamanīja, tikai diez vai reakcija uz šīm idejām ir tik pozitīva, kā Kulbergs bija cerējis. Protams, var teikt, ka taupība un jostas savilkšana nepatīk nevienam, un tas būs taisnība, tāpat var teikt, ka nevienam nepatīk, ka viņam cenšas ko atņemt, taču vismaz daļa negatīvās attieksmes saistīta arī ar premjera visai bezrūpīgo izteiksmes manieri. Ar "bezrūpīgu" šajā gadījumā tiek saprasta nedomāšana par sabiedrības reakciju uz taviem izteikumiem.