Bankas vairs nevarēs tik vienkārši atteikt izkrāptās naudas atmaksu — kas jāzina iedzīvotājiem?

Kā vēsta 360TV Ziņas, Eiropas Savienības Tiesas spriedums paver jaunas iespējas finanšu krāpnieku upuriem atgūt zaudēto naudu. Neautorizētu maksājumu gadījumos bankām tā jāatmaksā nekavējoties, un tikai pēc tam tās var pieprasīt naudu atpakaļ, ja pierāda klienta rupju neuzmanību. Latvijā jau iesniegti pirmie pieteikumi, taču jaunā kārtība neattiecas uz visiem krāpšanas gadījumiem.

Pat ja banka uzskata, ka klients pats ir bijis neuzmanīgs, tas vairs nav automātisks pamats atteikt tūlītēju nozagtās summas atmaksu. Šāds pavērsiens radies pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma kādā Polijas lietā, kur sievietei pēc viltotas saites atvēršanas izkrāpa aptuveni 700 eiro. Tiesa lēmusi, ka ar bankas aizbildināšanos par klienta neuzmanību nepietiek, un Tieslietu ministrija apstiprina — šis spriedums ir tieši saistošs arī Latvijas institūcijām.

Kā norāda zvērināts advokāts Lauris Klagišs, pie viņa jau vērsušies pirmie cietušie: "Man jau ir iesniegti pirmie divi pieteikumi bankām. Bankas ir informējušas, ka nevar uzreiz izlemt, nepieciešams vismaz mēnesis, lai izlemtu. Katru mēnesi tiek izkrāpti miljoni, un tie potenciālie interesenti varētu būt ļoti daudz."

Advokāts atklāj, ka šajos gadījumos runa ir par SEB bankas klientiem, kuriem izkrāpti vairāki tūkstoši eiro. Kopumā Latvijas banku klientiem šogad līdz septembrim izkrāpti 10 miljoni eiro. Līdz ar jauno kārtību tiesāšanās slogs tiek pārlikts uz finanšu iestādēm:

"Tas atbildības pienākums par to, kurš tad ies uz tiesu un tērēs naudu, resursus un laiku prasības celšanai, ir pārcelts no personas uz banku," skaidro Klagišs.

Tikmēr baņķieru pārstāvji aicina nepārsteigties ar secinājumiem un norāda uz būtisku šķirtni — kārtība pamatā attiecas uz neautorizētiem maksājumiem, nevis gadījumiem, kad cilvēks pats apstiprinājis pārskaitījumu krāpniekam.

"Pirmais solis ir tāds: klients saka — es esmu apkrāpts. Banka paskatās sistēmā — autorizēts vai neautorizēts maksājums. Neautorizētu maksājumu banka atlīdzina un izmeklē, vai bijusi rupja klienta neuzmanība. Ja tādu konstatē, tad no klienta naudu atprasa atpakaļ. Ja maksājums ir autorizēts, banka saka — jūs pats autorizējāt, pats vainīgs, atbildība nekāda nebūs. Ja jūs nepiekrītiet bankas spriedumam — sūdziet banku tiesā," norāda Finanšu nozares asociācijas padomnieks Edgars Pastars.

Kā šis mehānisms darbosies Latvijas praksē, parādīs jau tuvākie mēneši, izskatot pirmos cietušo iesniegumus.