11. novembris vēsturē un senās avīzēs. Par zemi un valsti kritušajiem

Pirms 90 gadiem svinīgā un ļoti vērienīgā ceremonijā iesvētīja un oficiāli atklāja tēlnieka Kārļa Zāles, arhitektu Aleksandra Birzenieka un Pētera Federa, kā arī ainavu arhitekta Andreja Zeidaka veidoto Brāļu kapu kompleksu Rīgā.

No idejas par īpašu apbedījuma vietu valstiskuma idejas vārdā kritušajiem karavīriem līdz tēlnieciski unikāla ansambļa izveidošanai bija pagājuši 16 gadi. Iesvētīšanas dienā jau ap plkst. 8 no saviem izvietojumiem pilsētā uz ceremoniju Brāļu kapos orķestru pavadījumā kolonnās devās karaspēka daļas. Tām sekoja Lāčplēša Kara ordeņa un Neatkarības kara invalīdu gājiens. Karaspēka daļas izvietojās divās rindās no kapu vārtiem līdz terasei ar mūžīgās uguns altāri. Goda sardzē nostādīja arī skolniekus. Ap plkst. 11 ieradās valsts vadītājs Kārlis Ulmanis, valdības ministri, armijas augstākā vadība, diplomātiskā korpusa, sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Plkst. 11.05 Ulmanis uz terases nolika vainagu ar uzrakstu "Latvijas atbrīvošanas cīņu varoņiem aizsaulē", koris nodziedāja korāli "Pie brāļu kapu smilšu kopas", un iesvētīšanas ceremonija, ko vadīja luteriskās baznīcas arhibīskaps Teodors Grīnbergs, varēja sākties. Arhibīskaps runai par pamatu ņēma vārdus no Sv. Lūkas evaņģēlija: "Es esmu nācis uguni nest un gribētu, kaut tā jau degtu." Pēc tam Ulmanis teica uzrunu karaspēka ierindai un klātesošajiem: "Karavīri, Lāčplēšu saime, kara invalīdi! Nupat pabeidzās izbūves iesvēte mūsu Brāļu kapiem, šim krāšņajam un dižajam piemineklim, kur katrs krusts, katrs akmenī cirstais tēls un vārds mūs skubināt skubina sajust pateicību, nebeidzamu sirds pateicību pret viņiem, kas cīņās un uzvarās par zemi un valsti ķīlā lika un atdeva savas dzīvības un nu še atdusas zem atbrīvotās dzimtās zemes svētītām velēnām." Runai sekoja Latvijas valsts himna, artilērijas salūts. Tā laikā gaisā riņķoja aviācijas eskadriļas lidmašīnas. Kad iesvētīšana bija galā, karaspēka vienības izgāja no kapu teritorijas un nosoļoja parādē Aizsaules ielā. Viens no pēdējiem darbiem pirms Brāļu kapu iesvētīšanas bija akmenī kalto Latvijas pilsētu un apriņķu ģerboņu izvietošana pie kapu noslēdzošās sienas līdzās Mātes tēlam. To izdarīja 1936. gada vasarā. Līdz pat oktobrim virs daudziem karavīru kapiem vēl pacēlās kopiņas un radinieku uzstādītās piemiņas zīmes. Rudenī visas kapu kopiņas nolīdzināja un dažādās piemiņas zīmes aizstāja ar vienādām plāksnēm. Tas tika izdarīts neatkarīgi no piederīgo vēlmēm. Brāļu kapu komitejā uzsvēra, ka "cīņās gāja visi vienprātīgi", tāpēc arī kapiem jābūt vienādiem.

"TUKUMA BALSS", 1926. GADA 11. NOVEMBRĪ

Klapkalnciems. Elektriskās līnijas jaunbūve. Līdz šim Klapkalnciemam strāvu piegādāja pa kara laikā būvēto līniju tieši no Tukuma. Šoruden nolēma būvēt jaunu līniju no Apšuciema. Būves darbus sāka trešdien, 20. oktobrī. Darbus vada elektromontiers Kovaļčuks. Stabu rakšanu beidza 26. oktobrī. Grūtajos darba apstākļos darbs veicās tomēr samērā ātri. Līnija vietām stiepjas pa purvainu apgabalu, tā ka bedru rakšana bij diezgan grūta. Stabu nostiprināšanai bij jānes sausas smiltis no tuvākiem paaugstinājumiem, kas ļoti lielā mērā aizkavēja darbu. Jaunā līnija apmēram 4 km gara. Visus darbus veic paši zemnieki, izņemot vadu piestiprināšanu un transformatora uzstādīšanu. Vadu vilkšanas darbu sāka 27. oktobrī. Vecās līnijas vadus izlieto. Cerēsim, ka klapkalnciemniekiem šoziem nebūs jāstāv bez gaismas, kā tas pagājušā un iepriekšējās ziemās bieži vien notika, jo vētra jauno līniju vairs nevarēs tik viegli sabojāt kā veco, ja vien nenotiks bojājumi uz Tukuma–Apšuciema līnijas.