Kaut arī protesta akcijas "Asins graudiem – nē!" organizatori prognozēja, ka sestdien, 7. novembrī, Jēkabpilī pulcēsies tūkstošiem atbalstītāju no visiem Latvijas novadiem, lai kopīgi pieprasītu apturēt Krievijas un okupētajās Ukrainas teritorijās iegūtu graudu tranzītu caur Latviju, ieradās vien daži simti. Kā "Latvijas Avīzei" sacīja protesta iniciators, zemnieks un karavīrs Gundars Kalve, viņš bija gaidījis, ka no savas komforta zonas izrausies un atbrauks stipri vairāk cilvēku, sevišķi no pilsētām. "Jā, kvantitātes nebija, toties bija kvalitāte: harismātiski runātāji, mediji, ēdināšana un, galvenais, ap 200 traktoru un citu transporta līdzekļu, trīspadsmit minūšu gara kolonna, kas no Jēkabpils devās līdz Pļaviņām. Tātad spēks un jauda mums ir, vajag lielāku tautas atbalstu," teica G. Kalve.
"Tāpat arī nepieciešams sakārtot juridiskās lietas: saprast, kā juridiski pārtraukt asinsgraudu eksportu. Premjers tagad velk gumiju, divi mēneši nopļekarēti, ļaujot ārzemniekiem vest Krievijas graudus, par ko tie noslēguši līgumus. Tā ir nodevība pret Ukrainu un pretēji Latvijas valsts interesēm. Redzēs, varbūt tad, kad šie graudi būs pārvilkti pāri Latvijai, citu līgumu nebūs, Kulbergs to pasludinās par savu uzvaru. Jebkurā gadījumā, ja pēc divām nedēļām asinsgraudi vēl ripos, sāksim domāt par sliežu blokādi ar tehniku," teica G. Kalve. Sliedes tika uzmanītas arī sestdien. Kad vēlējos no tām pafotografēt uz pasākumu sabraukušos, policija lika sliežu ceļus ātri pamest.