"Premjera amats nepadara par patiesības pēdējo instanci" — Kulbergs aicināts atturēties no vispārinošas mediju diskreditēšanas

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) atturēties no vispārinošām apsūdzībām medijiem par sabiedrības maldināšanu un manipulēšanu ar sabiedrisko domu, pavēstīja asociācijā.

Kulbergs otrdien prezentēja žurnālistiem plānu valsts budžeta un ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Vēlāk viņš sociālajos medijos pauda neapmierinātību ar Latvijas Sabiedriskā medija sagatavotās ziņas virsrakstu par šo tēmu. Viņš norādīja, ka ziņu virsraksti maldina un savus sekotājus vietnē "X" mudināja: "Ja gribi zināt patiesībā, kas notiek no tiešā avota, tad seko manām ikdienas atskaitēm un netiec maldināts".

Tomēr, kā uzsver LŽA, aicinot sekot viņa personīgajām atskaitēm, lai uzzinātu, kas patiesībā notiek, premjers pretstata savu politisko komunikāciju neatkarīgai žurnālistikai un nepamatoti pasniedz savu vēstījumu kā uzticamāku.

LŽA izceļ, ka ierakstā sociālajā medijā "X" Kulbergs ziņu virsrakstus sauc par "aplamiem, sagrozītiem, nepatiesiem" un pārmet manipulēšanu ar sabiedrības domu. Tai pat laikā ieraksta tekstā viņš nenosauc konkrētos virsrakstus, nepaskaidro, kuri fakti ir nepatiesi, un nesniedz pierādījumus apsūdzībām.

"Šādi pārmetumi diskreditē žurnālistu darbu, nedodot sabiedrībai iespēju pārbaudīt to pamatotību,"

uzskata asociācija.

LŽA arī uzsver, ka Ministru prezidenta amats nevienu nepadara par patiesības pēdējo instanci. Asociācijā norāda, ka politiķi ir ieinteresēti politiskā procesa dalībnieki: viņi aizstāv savas programmas, lēmumus un partiju pozīcijas, kā arī cenšas saglabāt vēlētāju atbalstu. Šīs intereses var sakrist ar sabiedrības interesēm, taču tās nav automātiski identiskas. Tādēļ politiķu apgalvojumi ir jāpārbauda neatkarīgi no ieņemamā amata, uzsver LŽA.

Asociācijā arī pauž, ka premjera atskaites var sniegt noderīgu informāciju, tomēr tajās viņš pats izvēlas tematus, uzsvarus un to, ko nepieminēt. Žurnālistu uzdevums ir pārbaudīt dokumentus un datus, salīdzināt solījumus ar darbiem, uzdot precizējošus jautājumus un atklāt arī to, ko amatpersonas nevēlas izcelt.

LŽA atsaucas uz pētījumu par Brazīlijas pašvaldību auditiem, kas parādīja, ka publiskotā informācija par korupciju ietekmēja amatpersonu vēlēšanu rezultātus un šī ietekme bija izteiktāka vietās, kur darbojās vietējais radio. "Mediji palīdz sabiedrībai prasīt politisko atbildību," uzsver asociācijā.

Tajā arī spriež, ka valsts finanšu problēmu nopietnība tikai palielina nepieciešamību pēc neatkarīgas pārbaudes. LŽA uzskata, ka sabiedrībai jāzina, uz kādiem aprēķiniem balstīti valdības priekšlikumi, kādas ir alternatīvas un kuri iedzīvotāji segs lēmumu izmaksas. "Medijiem nav pienākuma pārņemt valdības skaidrojumu vai pasniegt tās piedāvāto risinājumu kā vienīgo iespējamo," uzsvērts žurnālistu pārstāvošās asociācijas paziņojumā.

LŽA arī norāda, ka neatkarīgu mediju diskreditēšana ir demokrātijas brīdinājuma signāls. "V-Dem" institūta pētījumi rāda, ka vārda brīvība ir viena no pirmajām jomām, pret kuru vēršas demokrātijas vājināšanās laikā, savukārt mediju cenzūra ir izplatīts varas nostiprināšanas instruments. Apgalvojumi, ka neatkarīgiem medijiem nevar uzticēties, var palīdzēt radīt attaisnojumu to darba ierobežošanai, pauž asociācija.

Tajā arī atgādina, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija 2025. gada februārī ierobežoja "Associated Press" piekļuvi prezidenta pasākumiem, jo aģentūra turpināja lietot nosaukumu "Meksikas līcis", vienlaikus informējot arī par Trampa izvēlēto nosaukumu "Amerikas līcis". Tramps paziņoja, ka ierobežojumi turpināsies, līdz aģentūra piekritīs viņa prasībai. Tas skāra arī auditoriju: žurnālistiem tika liegta iespēja klātienē novērot notiekošo un uzdot jautājumus. Piekļuve informācijai tika padarīta atkarīga no redakcijas pakļaušanās politiķa prasībām.

Savukārt daudz tālāk neatkarīgas informācijas apspiešanā ir aizgājis Vladimira Putina režīms Krievijā.

Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā varasiestādes pieprasīja medijiem izmantot oficiālo Aizsardzības ministrijas informāciju, bloķēja neatkarīgus medijus un ieviesa kriminālatbildību par varas ieskatā "nepatiesu informāciju" par armiju.

LŽA gan uzsver, ka Latvijas situācija nav pielīdzināma Krievijas represijām, taču šī pieredze atgādina, kāpēc nav pieņemama amatpersonu pretenzija noteikt, ka uzticams ir tikai varas vēstījums.

Vienlaikus asociācijā norāda, ka arī mediji var kļūdīties, un kļūdas ir jālabo. Virsrakstiem jāatbilst publikāciju saturam, bet žurnālistiem jāsaglabā būtiskais konteksts. LŽA uzskata — ja premjers konstatējis nepatiesu informāciju, viņam jānosauc konkrētā publikācija, jānorāda kļūda un jāsniedz pārbaudāmi fakti. Neapmierinātība ar ziņas uzsvaru pati par sevi nepierāda manipulāciju, uzsver asociācijā.

LŽA aicina Ministru prezidentu pamatot izteiktās apsūdzības vai tās atsaukt, atturēties no vispārinošas mediju diskreditēšanas un atbildēt uz žurnālistu jautājumiem pēc būtības. Sabiedrībai ir tiesības saņemt neatkarīgi pārbaudītu informāciju par valdības darbu. Savukārt valdības vadītājam ir pienākums atskaitīties, bet nav privilēģijas vienpersoniski noteikt, kas ir patiesība, uzsver asociācijā.

Savukārt Kulbergs ar savu sabiedrisko attiecību pārstāvju starpniecību atzina, ka žurnālistiem ir tiesības analizēt viņa izteikumus, uzdot kritiskus jautājumus un paust savu interpretāciju, bet viņam savukārt esot "tiesības un pienākums" skaidrot, ko viņš esot domājis un kāds bijis izteikumu konteksts.

"Savos sociālo mediju ierakstos paudu viedokli par to, kā atspoguļots manis teiktais. Vērsu uzmanību uz to, ka ziņu virsraksti ne vienmēr pilnībā atspoguļo publikācijas saturu un reizēm var radīt nepilnīgu priekšstatu par pašu vēstījumu,"

par savu taisnību pārliecināts politiķis.

Kulbergs esot aicinājis sekot līdzi savai personīgajai komunikācijai, jo pats visprecīzāk varot izskaidrot savu teikto. Konkrētajā gadījumā viņam kremt mediju izraudzītie akcenti, vēstot par viņa valsts finanšu situācijas prezentāciju, proti, viņš vēlējies, lai uzmanība būtu pievērsta "kopējai situācijas ainai", nevis "atsevišķiem aspektiem", kas radot "nevajadzīgu satraukumu daļā sabiedrības".