Ingrīdas Burānes kultūras iespaidi: Piemini Latviju!

Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne – par oktobrī kultūrā pieredzēto, kas mainījis izjūtas un priekšstatus.

Godājamais lasītāj, "Piemini Latviju" – ar šiem hrestomātiskajiem rakstnieka un mākslinieka Jāņa Jaunsudrabiņa vienmēr spodrināmajiem vārdiem sveicinu visus novembrī – mūsu valsts neatkarības pasludināšanas mēnesī. Nav lielākas vērtības par Brīvību. To skaudri apzinos, lasot, klausoties, skatoties jaunākās ziņas par nežēlīgāko militāro konfliktu Eiropā kopš Otrā pasaules kara noslēguma. Ukraina ir tik tuvu un notikumu atbalsis – tik spēcīgas, ka daudzējādi ietekmē mūs katru.

Jānis Jaunsudrabiņš trimdā Vācijā, bēgļu gaitās, mūs mudināja: "Piemini Latviju! Ar šiem vārdiem sasveicinies. Ar tiem atvadies. Tiekoties ar tautiešiem jebkurā pasaules daļā. Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt, jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats."

Ir laime dzīvot brīvā Latvijā, kura top par demokrātisku republiku. Aizvien ikdienas gaitās un darbos pārsteidz, iepriecina divas mūžīgas vērtības – Latvijas daba un Latvijas kultūra. Abas cieši vienotas, abas izsaka Latvijas cilvēki, kuri kopj, veido, sargā mūsu zemi. Kā jau jubilejas mēnesī – šoreiz par svētkiem, svinamiem notikumiem.

Mērogs. Skaistums. Spēks

Tikai nepilnas trīs nedēļas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā vēl iespējams satikties un iejūsmināties par Latvijas profesionālās tekstilmākslas izglītības pamatlicēja Rūdolfa Heimrāta (1926–1992) simtgadei veltīto vērienīgo ekspozīciju "Mantojums". Dziļa pateicība māksliniekam Mārtiņam Heimrātam, kuratorei Veltai Raudzepai un izstādes scenogrāfijas veidotājam Kristiānam Brektem par tik sarežģītas, daudzveidīgas un piesātinātas atceres izstādes eksponātu atlasi un sakārtojumu. Labi zinu Meistara daiļradi. Koleģiāla sirsnība Mākslas akadēmijas un Mākslinieku savienības darbā teju gadsimta ceturkšņa garumā. Esmu lasījusi viņam veltītās grāmatas, rakstus. Bet, pat atkārtoti iedziļinoties tekstilijās, keramikas veidojumos, videomateriālos un citās dokumentālās liecībās, elpa aizraujas no jaunatklāsmes. Nozīmīgs notikums Latvijas kultūras vēsturē. Cieņpilns dzīves un mākslas izgaismojums. Mērogs. Skaistums. Spēks. Trīsvienība, kas turpinās Meistara audzēkņos.

Vairāk nekā dīvaini, ka Rūdolfs Heimrāts un viņa darba novērtējums līdz šim nav ieausts Latvijas kultūras kanonā. Veidotāju paviršība, profesionalitātes trūkums?

Izstādei plaša un vērtīga pasākumu programma (meistardarbnīcas, konference, nodarbības skolēniem un senioru rīti ). Cerība, ka 20. novembrī notiks dēla Mārtiņa Heimrāta grāmatas "Rūdis" plānotie atvēršanas svētki. Tā ir grāmata, kurā ieguldīts vērienīgs darbs. Vērtība katram, kuru interesē, nodarbina, valdzina Rūdolfa Heimrāta personība, kultūra, Latvijas vēsture.

Meistaram – 150

30. novembrī 150. dzimšanas diena vienam no Latvijas profesionālās tēlniecības pamatu veidotājiem – Teodoram Zaļkalnam (1876–1972). Dižs Meistars, arī Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Audzēkņi turpina Latvijas tēlniecībai būtisko. To šodien pārmanto viņa audzēkņu skolnieki. Monumentalitāti. Materiāla formas izpratni. Virsmas apstrādes skaistumu. Pieminekļos un mazākajā izteiksmes formā – medaļās.

Pārdomāti un daudzveidīgi jubileju atzīmē Siguldas novadā. Mākslinieks dzimis Allažu pagasta "Zaļajā kalnā", kur aizjoņoja bērnības dienas. Spilgtie lauku dzīves iespaidi atdzīvojas Teodora Zaļkalna tēlniecības darbos. Tie apskatāmi Turaidas muzejrezervāta izstāžu zālē (muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā) iekārtotajā oriģināldarbu izlasē "Astainie līdzgaitnieki. Teodora Zaļkalna animālijas" (15. jūlijs–30. novembris). Izlase tapusi, sadarbojoties trīs muzejiem – Turaidas kompleksam sazobē ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Nacionālo rakstniecības un mūzikas muzeju. Jaunākās un pat vidējās paaudzes skatītājiem tā ir nebijusi iespēja vienkopus redzēt Meistara darbus – "Zaķis", "Jērs", "Kaķis", populāro "Cūka" – turklāt salīdzināmos variantos: granītā, bronzā un porcelānā, arī citus veidojumus.

Ja neesat paguvuši apskatīt deviņus dzīvniekus Turaidā, iesaku izstādi apmeklēt Teodora dienā (9. novembrī plkst. 14), kad mūsu erudītākā un respektējamākā tēlniecības sapratēja Edvarda Šmite dalīsies savās zināšanās, pārdomās par tēlnieka dzīvi un darbiem.

Izstādes ekspozīcijā (kuratore Arta Vārpa) var redzēt arī Teodora Zaļkalna veidotās piemiņas medaļas. Der atcerēties, ka tieši viņš ir Latvijas tēlniecībā pirmās medaļas autors – veltījums grafiķa Riharda Zariņa meitai Mirdzai (1909).

Gudrs un emocionāli piesātināts lasījums

Teodora Zaļkalna atzinumu: "Medaļa ir mazs piemineklis mūžībai" paturēju prātā, kad vēru durvis medaļu mākslas izstādē "Mākslas daba". Tā iekārtota Latvijas Nacionālā dabas muzeja telpās, 3. stāvā (8. oktobris–21. februāris). Izstādē piedalās 14 autori: gan vecākās paaudzes meistari Vija Dzintare, Ligita Franckeviča, Māra Mickeviča, Bruno Strautiņš, Jānis Strupulis, gan tie, kas savu ceļu mākslā sākuši samērā nesen, piemēram, Svetlana Saveļjeva. Izstādes kurators, koncepcijas un dizaina autors Nikifs (Juris Nikiforovs). Viņš arī autors astoņiem iemūžinājumiem par dabas un cilvēka, dabas un mākslas savstarpējo attiecību neizsmeļamību. Pirmreizējā izstādes piedāvājuma izpētē prātā palika Nikifa plakete "Līdzsvarotājs" (2020, bronza, 100 x 85 mm).

Fragments no izstādes "Mākslas daba" ekspozīcijas.

Lielāka daļa darbu – dažādu formu, materiālu, pieredzes lasījums, kas ir rosinošs prātam un sajūtām. Gudrs un emocionāli piesātināts. Augi, dzīvnieki, ainava runā par vērtībām, kuras nedrīkstam zaudēt. Latvijā un pasaulē kopumā. Diemžēl filigrānie smalkdarbi nav pietiekami labi apskatāmi, ieraugāmi, nolasāmi, ekspozīcijas iekārtojuma smagnējības un gaismu atstarojumu uz medaļu nosedzošajām virsmām dēļ.

Noslēgumā pieminēšu vienu mazu jubileju. Pirms pieciem gadiem (2021) novembrī pirmo reizi "Kultūrzīmēs" publicēju mēneša mākslas apskatu. Sadarbībā ar atsaucīgo redaktori Anitu Bormani esam veidojušas rakstu sēriju ar paskaidrojumu – gan "Mēneša tvērums", gan "Mēneša iespaidi", gan "Mēneša ceļojums", gan "Mēneša redzējums". Kopskaitā gandrīz 60 reizes esam rakstu rindās un attēlos stāstījušas par nozīmīgāko Latvijas bezgala bagātīgajā, intensīvajā un neaptveramajā (ne laika, ne izstāžu daudzuma ziņā) mākslas dzīvē. Iespējams, pēc publikāciju pārskatīšanas un izvērtēšanas meklēšu citas formas, vārdus, tēmas. Pateicība katram, kas palīdzēja Latvijas mākslas vēsturi dokumentēt, precizēt, saglabāt. Katram, kas informēja, diskutēja, sūtīja atsauksmes dalījās ar zināšanām, pieredzi, palīdzēja muzejos, galerijās, kultūrvietās, mākslas skolās, plenēros, sirsnīgās vakarēšanās, svinēšanās.