Kā iedzīvināt dinamisko dabas aizsardzību

Zemkopības ministrijas Meža departaments panācis izmaiņas normatīvos, kas nosaka, ka mizgraužu un vētras skartās audzes var sakārtot operatīvi. Nākamajā Eiropas atbalsta periodā, kas sāksies 2028. gadā, plānots, ka kompensācija par liegumiem vidēji būs 500 eiro/ha. Atbalstu meža īpašnieki saņems arī par repelentiem – aizsardzību pret postījumiem. "Ieklausāmies, ko saka cilvēki, un to, ko varam, labojam," secina departamenta direktors Āris Jansons.

Likumdevējiem tagad sākas nākamais posms – jāizstrādā papildinājumi normatīvajā vidē ar mērķi iedzīvināt dinamisko dabas aizsardzību. Ā. Jansons: "Latviešiem ir teikas, ka senos laikos ezeri lidoja – un kur nu nolaidās, tur arī palika. Mums tā vajag ar mikroliegumiem. Kur tas ērglis aizlido, tur arī tas mikroliegums nokrīt. Ja tas no konkrētās vietas dodas prom, tad abi kopā – gan ērglis, gan mikroliegums. Tāpat svarīgs aspekts – atzīt brīvprātīgo dabas aizsardzību, lai meža īpašniekam nav jābaidās dabūt "lidojošo ezeru" sava meža vietā. Tas būs nopietns darbs nākamajos gados."

Domājot par birokrātijas mazināšanu, departamenta direktors atzīst, ka tas nav iespējams: "Mēs apkopojām informāciju par Eiropas Savienības izdotajiem normatīviem, kas skar meža nozari. Izrādās, tādu gadā ir vidēji simts. Iedomājieties, cik Latvijā vajag ierēdņu, kas to spēj pamanīt! Un pēc tam vēl reaģēt."

Oglekļa krātuvēs notikusi inventarizācija

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Valters Samariks aizstāvējis disertāciju, kuras pilnais nosaukums – "Oglekļa uzkrājuma ilgtermiņa izmaiņas hidromeliorācijas ietekmē mežos ar kūdras augsnēm".

Šis pētījums pirmo reizi Eiropas skuju koku mežos novērtē meliorācijas ilgtermiņa ietekmi uz galvenajām oglekļa krātuvēm. Pētījuma galvenais secinājums: ūdens ir meža asinsrite, tāpēc ir svarīgi, lai meliorācijas grāvji pilda savu funkciju. Ja grāvji savus uzdevumus veic labi, meži ar meliorētām augsnēm spēj nodrošināt ievērojami labāku oglekļa uzkrājumu augošos kokos, kā arī veicina metāna piesaisti augsnē. Ja gruntsūdens līmenis ir augsts, koku saknēm ir apgrūtināta piekļuve skābeklim, kas kavē to augšanu, un vairums gadījumos augsts gruntsūdens līmenis rezultējas arī ar metāna emisijām no augsnes.

Valters Samariks: "Meliorācija ilgtermiņā palielina oglekļa uzkrājumu koku biomasā, tādējādi sekmējot klimata pārmaiņu mazināšanu. Audzēs meliorētos mežos ogleklis kokos ir uzkrāts vairāk. Reāli tas nozīmē, ka meliorētās kūdras augsnēs koki aug labāk. Secinājām arī, ka meliorācija ilgtermiņā augsni nenoplicina un tā ir stabila oglekļa krātuve arī pēc meliorācijas."

Foto: Publicitātes

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.