12. novembris vēsturē un senās avīzēs. Latvietis Rīgas domes priekšgalā

Pirms 110 gadiem Rīgas avīzes turpināja apspriest svarīgu un simbolisku notikumu – 7. novembrī Rīgas dome pirmo reizi vēsturē par Rīgas pilsētas mēra biedru, faktiski pilsētas galvu, bija ievēlējusi latvieti – domes deputātu Andreju Krastkalnu.

Formāli Rīgas mērs vēl skaitījās vācbaltietis Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (1862–1953), taču viņu Pirmā pasaules kara apstākļos kā Krievijas impērijai nedraudzīgas tautas pārstāvi jau 1915. gada rudenī nosūtīja nometinājumā uz Irkutsku. Līdz ar to vara pilsētā piekrita vietniekam, pienākumu izpildītājam. Jāpiebilst, ka 1905. gadā par domnieku kļuvušais Krastkalns bija arī pirmais latvietis, kurš pirmo reizi vēsturē vispār ieņēma jelkādu svarīgu amatu Rīgas pašvaldībā – 1907. gadā viņš bija ievēlēts Rīgas pilsētas valdē un atbildēja par būvniecības jautājumiem pilsētā.

Aizklātajā balsojumā par viņa iecelšanu faktiskā pilsētas vadītāja postenī piedalījās 57 domnieki – 13 latvieši, 42 vācieši un 2 krievi. Par spīti vācu deputātu dominancei, Krastkalns dabūja 37 balsis, bet viņa konkurenti uz amatu – līdzšinējais pilsētas galvas pienākumu izpildītājs un sākotnējais pretendents Jakobs Erhards, kā arī bijušais pilsētas valdes loceklis Jirgenss – kandidatūras laikus noņēma, "aizbildinādamies ar neiespēju". Jāņem vērā, ka cara Krievijas Iekšlietu ministrija pirms tam bija atteikusies apstiprināt par pilsētas galvas vietnieku 6. jūnijā domnieku ievēlēto Nikolaju fon Krameru. Pēterburga bija likusi skaidri saprast, ka specifiskajos apstākļos, kad fronte atradās netālu no pilsētas, nedz vācbaltieša, nedz vāciešiem simpatizējoša krieva virzīšana "politiskās reputācijas dēļ" netiks akceptēta. Krastkalns zināmā mērā bija kompromisa variants. Latviešu prese atzina, ka vēl pirms dažiem gadiem situācija, kad kaut daļa vācu "patriciešu" deputātu balso par latvieti amatā, nebūtu bijusi iedomājama. "Rīgas Ziņas" 11. novembrī bija norādījušas: "Šo vēlēšanu iznākums ir priekš mums latviešiem kā gandarījums tai ziņā, ka vismaz šai gadījumā ar to sākuši grozīties un mazināties līdzšinējie aizspriedumi, kādus mūsu minētie līdzpilsoņi līdz šim turēja un izrādīja arī pret krietnākiem darbiniekiem no mūsu tautības aprindām." Savukārt "Dzimtenes Vēstnesis" 12. novembrī citēja krievu laikrakstu "Rižskij vestņik": "Krastkalna personā Rīgas pilsētas valde iegūst iestrādājušos, darbīgu un taktisku pilsētas galvas biedri. Krastkalna kā bijušā zvērinātā advokāta un ilggadējā pilsētas valdes locekļa zināšanas it īpaši tagadējā laikā pilsētai var būt ļoti noderīgas." Krastkalna pilnvaras sākās 1916. gada 5. decembrī.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem. "BRĪVĀ TĒVIJA", 1926. GADA 12. NOVEMBRĪ

Krievu valoda. Desmit gadu laikā krievu valoda gandrīz pilnīgi izzudusi no mūsu skolas. Ja līdz 1917. gadam Latvijā varēja sameklēt kādu skolu, kur nebij krievu mācības valodas visiem priekšmetiem, tad jauneklis varēja justies laimīgs. Tagad apstākļos pilnīgs pretstats. No mūsu pamatskolas, izņemot Latgali, krievu valoda izzudusi pavisam. No svešvalodām fakultatīvi māca vācu valodu pamatskolu vidējās un vecākās klasēs. Pamatskolā rets skolnieks tikai šo valodu nemācās līdzi. Zināmā mērā tas pats ir arī latviešu vidusskolās, kur jau apmēram 5 gadus krievu valoda atstāta tikai kā fakultatīvs priekšmets. Krievu valodas vietā stājušās Vakareiropas kultūrtautu – franču, vācu un angļu valodas. Šāda parādība ir drošākā ķīla mūsu kultūras nacionālajam stiprumam un eiropeizēšanai.