Pirms 100 gadiem "Jaunākās Ziņas" pirmajā lappusē publicēja ievērojamā latviešu jurista un Saeimas deputāta Kārļa Dišlera (1878–1954) ievadrakstu "Civilstāvokļa aktu reģistrēšana kā tiesiskās iekārtas nepieciešamība".
Iemesls bija tolaik Latvijas sabiedrībā dažādos līmeņos diskutētais, īpaši Latgalē strīdus raisošais jautājums – vai laulība, cilvēka dzimšana un miršana obligāti reģistrējama tikai valsts iestādē vai arī tā ir baznīcas darīšana, kā bija pieņemts agrāk, Krievijas impērijā. Satversmes sapulce 1921. gada 18. februārī gan bija izdevusi likumu "Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju", kas noteica, ka Latvijā valsts un baznīca ir nošķirtas, tāpēc civilstāvoklis obligāti jāreģistrē Tieslietu ministrijas uzraudzītā dzimtsaraksta nodaļās, tomēr vēl 20. gadu vidū netrūka tādu, kam tas nešķita pieņemami. Pieprasījumi likumu atcelt vai mainīt Saeimā skanēja pastāvīgi. Ievadraksta publicēšanas brīdī par likuma pārskatīšanu strīdējās Saeimas Publisko tiesību komisijā. Latgalē likuma normas daudzviet tika sabotētas un katoļu baznīckungi turpināja laulāt un kristīt, neinformējot par to dzimtsaraksta nodaļas, kas vairoja jucekli uzskaitē un no valsts viedokļa bija sodāms likumpārkāpums. Šādi akti juridiski nemaz nebija spēkā. Dišlers bija pārliecināts, ka informācijai par pilsoņu civilstāvokli jāatrodas valsts rokās: "Tiesiskā iekārta tikai tad var būt noteikta un stabila, ja ir gādāts, lai katrā brīdī iespējams noskaidrot un neapšaubāmi pierādīt visu atsevišķo pilsoņu tiesiskos stāvokļus. Kā valsts, tā pilsoņi ir ieinteresēti, lai ātri un neapšaubāmi varētu konstatēt, kad pilsonis dzimis, cik viņš vecs, vai atrodas likumīgā laulībā un kad šī laulība noslēgta, tāpat var būt no svara konstatēt kāda pilsoņa nāves momentu. Jurists aizrādīja, ka "kulturēlas valstis" jautājumu jau sākušas kārtot 19. gadsimtā, kad valsts un baznīca vairs nebija cieši saistītas un nevarēja arī vairs atļauties, lai dati būtu izkaisīti pie dažādu konfesiju garīdzniekiem. Latvijas gadījumā kaislības turpinājās vēl vairākus gadus, kamēr punktu tām pielika 1937. gada Civillikums, kas citstarp noteica, ka laulības reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā nav vienīgais, taču obligātais tiesiskais pamats, lai valsts laulību vispār juridiski atzītu.
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem. "BRĪVĀ ZEME", 1926. GADA 13. NOVEMBRĪ
"Palladiums" kā krievu "mākslas" kultivētājs. Mūsu kinematogrāfi pa lielākai daļai atrodas cittautiešu rokās, pie kam ar maz izņēmumiem izrāda tikai tādas filmas, kuras spekulē uz publikas mazattīstīto garšu vai tās sensāciju kāri. Pēdējā laikā visam tam daudzos kinematogrāfos pievienots vēl divertisments, kuros uzstājas vai vienīgi no ārzemēm ieceļojuši dažādi apšaubāmi "mākslinieki" ar visbanālāko tingeltangeļa programmu, tā vēl vairāk sabojājot publikas garšu. Apmēram gadu atpakaļ sāka darboties "Palladiums". Tā īpašnieks ir latvietis, un tāpēc cerēja, ka tagad mums būs vismaz viens kinematogrāfs, kas ies citus ceļus. Bet ko redzam tagad? Arī šis vienīgais lielākais latviešu kinematogrāfs palicis tāds pats kā citi. Kroni savām programmām šis kinematogrāfs tagad uzlicis ar savu pēdējo filmu "Krievijas galma intrigas". Nevienā kinematogrāfā tagad tik krasi nekultivē cittautiešu, sevišķi matuškas Krievijas "mākslu" kā "Palladiumā". Jo ieejot minētā kinematogrāfā un noskatoties viņa divertismentā, tiešām jāšaubās, vai tas atrodas Rīgā un nevis kaut kur Krievijā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Pirms 100 gadiem "Jaunākās Ziņas" pirmajā lappusē publicēja ievērojamā latviešu jurista un Saeimas deputāta Kārļa Dišlera (1878–1954) ievadrakstu "Civilstāvokļa aktu reģistrēšana kā tiesiskās iekārtas nepieciešamība".
Iemesls bija tolaik Latvijas sabiedrībā dažādos līmeņos diskutētais, īpaši Latgalē strīdus raisošais jautājums – vai laulība, cilvēka dzimšana un miršana obligāti reģistrējama tikai valsts iestādē vai arī tā ir baznīcas darīšana, kā bija pieņemts agrāk, Krievijas impērijā. Satversmes sapulce 1921. gada 18. februārī gan bija izdevusi likumu "Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju", kas noteica, ka Latvijā valsts un baznīca ir nošķirtas, tāpēc civilstāvoklis obligāti jāreģistrē Tieslietu ministrijas uzraudzītā dzimtsaraksta nodaļās, tomēr vēl 20. gadu vidū netrūka tādu, kam tas nešķita pieņemami. Pieprasījumi likumu atcelt vai mainīt Saeimā skanēja pastāvīgi. Ievadraksta publicēšanas brīdī par likuma pārskatīšanu strīdējās Saeimas Publisko tiesību komisijā. Latgalē likuma normas daudzviet tika sabotētas un katoļu baznīckungi turpināja laulāt un kristīt, neinformējot par to dzimtsaraksta nodaļas, kas vairoja jucekli uzskaitē un no valsts viedokļa bija sodāms likumpārkāpums. Šādi akti juridiski nemaz nebija spēkā. Dišlers bija pārliecināts, ka informācijai par pilsoņu civilstāvokli jāatrodas valsts rokās: "Tiesiskā iekārta tikai tad var būt noteikta un stabila, ja ir gādāts, lai katrā brīdī iespējams noskaidrot un neapšaubāmi pierādīt visu atsevišķo pilsoņu tiesiskos stāvokļus. Kā valsts, tā pilsoņi ir ieinteresēti, lai ātri un neapšaubāmi varētu konstatēt, kad pilsonis dzimis, cik viņš vecs, vai atrodas likumīgā laulībā un kad šī laulība noslēgta, tāpat var būt no svara konstatēt kāda pilsoņa nāves momentu. Jurists aizrādīja, ka "kulturēlas valstis" jautājumu jau sākušas kārtot 19. gadsimtā, kad valsts un baznīca vairs nebija cieši saistītas un nevarēja arī vairs atļauties, lai dati būtu izkaisīti pie dažādu konfesiju garīdzniekiem. Latvijas gadījumā kaislības turpinājās vēl vairākus gadus, kamēr punktu tām pielika 1937. gada Civillikums, kas citstarp noteica, ka laulības reģistrācija dzimtsarakstu nodaļā nav vienīgais, taču obligātais tiesiskais pamats, lai valsts laulību vispār juridiski atzītu.
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem. "BRĪVĀ ZEME", 1926. GADA 13. NOVEMBRĪ
"Palladiums" kā krievu "mākslas" kultivētājs. Mūsu kinematogrāfi pa lielākai daļai atrodas cittautiešu rokās, pie kam ar maz izņēmumiem izrāda tikai tādas filmas, kuras spekulē uz publikas mazattīstīto garšu vai tās sensāciju kāri. Pēdējā laikā visam tam daudzos kinematogrāfos pievienots vēl divertisments, kuros uzstājas vai vienīgi no ārzemēm ieceļojuši dažādi apšaubāmi "mākslinieki" ar visbanālāko tingeltangeļa programmu, tā vēl vairāk sabojājot publikas garšu. Apmēram gadu atpakaļ sāka darboties "Palladiums". Tā īpašnieks ir latvietis, un tāpēc cerēja, ka tagad mums būs vismaz viens kinematogrāfs, kas ies citus ceļus. Bet ko redzam tagad? Arī šis vienīgais lielākais latviešu kinematogrāfs palicis tāds pats kā citi. Kroni savām programmām šis kinematogrāfs tagad uzlicis ar savu pēdējo filmu "Krievijas galma intrigas". Nevienā kinematogrāfā tagad tik krasi nekultivē cittautiešu, sevišķi matuškas Krievijas "mākslu" kā "Palladiumā". Jo ieejot minētā kinematogrāfā un noskatoties viņa divertismentā, tiešām jāšaubās, vai tas atrodas Rīgā un nevis kaut kur Krievijā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
3 °C
































































































































































































































































