Taupa uz pārtiku un veselību: enerģijas cenu kāpums būtiski samazinājis Latvijas iedzīvotāju pirktspēju

Latvijā vairāk nekā pusei jeb 53% iedzīvotāju enerģijas cenu pieaugums pēdējo 12 mēnešu laikā ir būtiski samazinājis pirktspēju, savukārt 40% iedzīvotāju augošo cenu dēļ ir samazinājuši izdevumus par pārtiku vai veselības aprūpi, informē Eiropas Investīciju bankā (EIB), atsaucoties uz veikto aptauju.

Aptaujā 15% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka enerģijas cenu pieauguma ietekme uz viņu pirktspēju bijusi ļoti izteikta. Savukārt 24% aptaujāto atzinuši, ka cenu kāpuma dēļ viņiem radušies parādi, nācies lūgt finansiālu palīdzību vai atlikt enerģijas rēķinu apmaksu. Eiropas Savienībā (ES) vidēji šādu atbildi snieguši 16% respondentu.

Vienlaikus 15% Latvijas iedzīvotāju enerģijas cenu kāpuma dēļ samazinājuši apkures intensitāti mājokļos, kamēr ES vidēji šādi rīkojušies 34% aptaujāto.

Enerģijas cenu pieaugums ietekmējis arī iedzīvotāju pārvietošanās paradumus. Kopumā 56% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka cenu kāpuma dēļ mainījuši automobiļa izmantošanas paradumus. Tostarp 25% samazinājuši braucienu skaitu ikdienas pamatvajadzībām, piemēram, iepirkšanās vai ārsta apmeklējumiem, bet 29% atteikušies no brīvdienu izbraucieniem vai ģimenes un draugu apciemošanas.

Savukārt 25% aptaujāto individuālos braucienus ar automobili aizstājuši ar automobiļa koplietošanu, sabiedrisko transportu vai velosipēdu, bet 10% sākuši braukt lēnāk, lai taupītu degvielu.

Aptaujas rezultāti arī liecina, ka stabilākas vai zemākas enerģijas cenas kļuvušas par galveno ieguvumu, ko Latvijas iedzīvotāji sagaida no enerģētikas pārkārtošanas.

Kā galveno ieguvumu to minējuši 33% aptaujāto, kas ir augstākais rādītājs ES, kur vidēji šādu atbildi sniedzis 21% respondentu.

Salīdzinājumā ar 2022. gadu mainījies ieguvums, ko Latvijas iedzīvotāji visbiežāk minējuši kā galveno. Ja 2022. gadā par galveno ieguvumu no atteikšanās no fosilā kurināmā tika uzskatīta mazāka atkarība no importētas naftas un gāzes, tad 2026. gadā, vērtējot enerģētikas pārkārtošanu, pirmajā vietā ierindojušās stabilākas vai zemākas enerģijas cenas.

Kopumā 78% Latvijas iedzīvotāju sagaida, ka enerģētikas pārkārtošana nodrošinās stabilākas vai zemākas enerģijas cenas, 74% cer uz mazāku atkarību no importētas naftas un gāzes, bet 66% uzskata, ka tā palīdzēs palēnināt klimata pārmaiņas.

Vienlaikus 58% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka enerģētikas pārkārtošana valstī ir steidzami nepieciešama, kamēr ES vidēji šādu viedokli pauduši 75% respondentu.

Savukārt 72% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pārāk lēna enerģētikas pārkārtošana ES ilgtermiņā varētu veicināt enerģijas cenu un dzīves dārdzības pieaugumu. Tikpat liela daļa aptaujāto kā risku minējuši lielāku atkarību no importētas naftas un gāzes.

Aptaujā arī noskaidrots, ka 36% Latvijas iedzīvotāju nākamo trīs gadu laikā plāno siltināt savus mājokļus. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES, kur vidēji šādi plāni ir 24% aptaujāto.

Attiecībā uz enerģijas ražošanu 83% Latvijas iedzīvotāju vēlas, lai enerģētikas pārkārtošanā prioritāte tiktu piešķirta mazoglekļa enerģijai. Visbiežāk priekšroka dota saules enerģijai, ko minējuši 35% aptaujāto, hidroenerģijai ar 30% un vēja enerģijai ar 29%. Savukārt no koksnes iegūtu enerģiju minējuši 25% Latvijas respondentu, kas ir augstākais rādītājs ES, kur vidējais rādītājs ir 8%.

Vienlaikus 58% Latvijas iedzīvotāju atbalsta konkurētspējīgas Eiropas tīro tehnoloģiju nozares attīstību, pat ja tas prasītu ilgāku laiku, savukārt 25% dotu priekšroku ātrākai tehnoloģiju ieviešanai, izmantojot importētas iekārtas.

Aptaujas dati arī liecina, ka 73% Latvijas iedzīvotāju vēlas ciešāku sadarbību ar citām ES valstīm enerģētikas pārkārtošanas īstenošanā, bet 66% atbalsta ES valstu resursu apvienošanu nepieciešamo investīciju finansēšanai.

EIB priekšsēdētājas vietnieks Karls Nēhammers norāda, ka Latvijas iedzīvotāji no enerģētikas pārkārtošanas galvenokārt sagaida zemākus un stabilākus enerģijas rēķinus.

"Veicot ieguldījumus Latvijas elektrotīklos, atjaunīgajos energoresursos un savienojumos ar Eiropas kaimiņvalstīm, mēs samazinām enerģijas izmaksas un nodrošinām stabilu apgādi," pauž Nēhammers.

EIB astoto klimata aptauju sadarbībā ar pētījumu uzņēmumu "Ipsos bva" veica no 2026. gada 3. līdz 25. augustam, aptaujājot kopumā 23 000 cilvēku vecumā no 16 gadiem visās 27 ES dalībvalstīs. Latvijā aptaujā piedalījās 500 cilvēku vecumā no 16 gadiem. Aptaujas rezultāti ir svērti atbilstoši katras valsts iedzīvotāju populācijai.