Šonedēļ sola atklāt ministriju skaita samazināšanas plānu

Nākamgad plānots samazināt ministriju skaitu, bet konkrētās izmaiņas paredzēts paziņot šīs nedēļas nogalē, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents un nākamās valdības veidotājs Andris Kulbergs (AS).

Kuras ministrijas paredzēts likvidēt un cik ministru būs viņa veidotajā valdībā, Kulbergs intervijā nenosauca, solot to atklāt brīvdienās.

Vienlaikus premjers uzsvēra, ka ministriju skaita samazināšana pati par sevi ietaupījumu nedod. Izdevumus iespējams mazināt, apvienojot telpas, samazinot to uzturēšanas izmaksas un pārskatot administratīvos izdevumus.

Kulbergs ministriju skaita samazināšanu minēja starp pasākumiem, kurus iecerēts īstenot jau nākamgad. Līdztekus paredzēts samazināt valsts finansējumu politiskajām partijām un Saeimas deputātu kompensācijas, kā arī atteikties no reprezentācijas izdevumiem.

Pēc Kulberga vērtējuma, aptuveni trešdaļu no kopējā iespējamā ietaupījuma varētu rast valsts pārvaldē. Viņš norādīja uz nepieciešamību pārskatīt iepirkumus, sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu un funkciju dublēšanos.

Kā piemērus premjers minēja sadrumstalotu valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un Eiropas Savienības (ES) fondu administrēšanu vairākās institūcijās.

Viņaprāt, šīs funkcijas iespējams centralizēt.

Kulbergs atzina, ka pārmaiņas nevarēs pilnībā īstenot jau 1. janvārī. Darbs pie tām būtu jāsāk nākamgad, bet finansiālais efekts veidotos turpmāko četru gadu laikā.

Runājot par deputātu kompensācijām, premjers uzsvēra, ka lēmums jāpieņem Saeimai, taču AS nākšot ar konkrētu priekšlikumu. Tas paredzētu deputātiem, kuri dzīvo tālāk no Rīgas, noteikt ikmēneša kompensāciju, atsakoties no izdevumu attaisnošanas ar čekiem. Kompensācijas apmēru Kulbergs nenosauca.

Viņš arī solīja no 1. janvāra apturēt automātisko atalgojuma pieaugumu, minot gan deputātus, gan valsts kapitālsabiedrības. Premjers pauda ieceri atteikties arī no piemaksām un prēmijām.

Kulbergs uzsvēra, ka turpmāk nedrīkstētu pieņemt jaunus priekšlikumus bez finansējuma seguma. Vaicāts, vai nākamā gada budžetā būs tā dēvētās deputātu kvotas, viņš atbildēja noliedzoši.

Tāpat paredzēts pārskatīt ES fondu izlietojumu, priekšroku dodot pasākumiem, kas veicina ekonomikas izaugsmi.

Premjers atzina, ka ar valsts pārvaldes izdevumu samazināšanu vien nepietiks. Būšot jāpārskata arī valsts veiktās funkcijas, dažādi atvieglojumi un izņēmumi, par konkrētajiem risinājumiem konsultējoties ar sabiedrību, arodbiedrībām, darba devējiem un citām iesaistītajām organizācijām. Viņš norādīja, ka kāda no pārmaiņām skars katru iedzīvotāju.

Kulbergs jau iepriekš valdības veidošanas sarunās rosinājis samazināt politiķu un valsts pārvaldes izdevumus, tostarp pārskatīt ministriju funkcijas un finansējumu partijām. Viņš uzsvēris nepieciešamību nākamās valdības darbā ievērot stingru finanšu disciplīnu un nepieņemt lēmumus bez skaidriem finansējuma avotiem.