Georgs Gibala Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) studēja medicīnu, taču kovida laikā arī topošajiem ārstiem bija jāmācās attālināti, un jaunietis sāka bažīties, ka attālinātās mācības traucēs kļūt par labu ārstu. 

Viņš nolēma pārtraukt medicīnas studijas un studēt Latvijas Universitātē (LU) dabaszinātņu skolotāju programmā. Tagad Georgs strādā Rīgas Juglas vidusskolā par bioloģijas, dabaszinību un medicīnas pamatu skolotāju, turpina pedagoģijas studijas un nupat uzvarējis Latvijas Izglītības fonda un "Latvijas Avīzes" rīkotajā konkursā "Jaunais skolotājs".

Sarunā ar "Latvijas Avīzi" G. Gibala atzīst, ka ne brīdi nav nožēlojis to, ka strādā skolā, nevis medicīnā. Kaut sācis darbu diezgan stresainā situācijā – pedagoģiju tobrīd bija studējis nepilnu mēnesi, bet 12. klase, kas visu septembri skolotāju trūkuma dēļ nebija mācījusies bioloģiju, bija jāgatavo eksāmeniem –, veicies labi, un jaunietis sapratis, ka darbs skolā viņam ir piemērots. Viņš atceras: pirmajās dienās pedagoga amatā skolēnu uzruna "Skolotāj!" šķitusi tik īpaša.

Daudz analizē paveikto

Georgs Gibala gan atklāj, ka bija plānojis pirmajos divos pedagoģijas studiju gados darbu skolā nesākt; arī pasniedzēji ieteikuši nesteigties, vispirms vairāk laika veltīt studijām, uzkrāt zināšanas. Taču, aizejot uz mēģinājumu LU vīru korī "Dziedonis", no kormeistara un tā brīža Juglas vidusskolas mūzikas skolotāja Oskara Jeskes saņēma piedāvājumu nākt strādāt uz skolu. "Apjuku, tomēr nedomājot piekritu," stāsta skolotājs. "Un nemaz to nenožēloju. Varu tikai pateikties gan Oskaram, gan citiem kolēģiem, ka viņi man uzticējās, deva šo iespēju."