Ir tas slavenais Vinstona Čērčila izteiciens, ka vienmēr var paļauties uz Ameriku, ka tā rīkosies pareizi pēc tam, kad būs izmēģinājusi visus citus variantus, un tas ir tas, kur mēs šobrīd esam, kad runa ir par eiropiešiem un Krievijas aktīviem.

Kaimiņa mājā plosās ugunsgrēks, bet liela daļa valstu uz rietumiem no Polijas cer, ka viņu māju tas neskars. Tās runā par “nogurumu no kara” un piesauc iedomātas miera sarunas, lai atgrieztos pie savu ikdienišķo jautājumu risināšanas. 

Bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā, Londonā bāzētā Eiropas Reformu centra direktora vietnieks un eksperts ārpolitikas jautājumos Ians Bonds brīdina par šādas pozīcijas bīstamību. Viņš aicina Baltiju, kas saprot bīstamību, vairāk skaidrot riskus Eiropā un Amerikā.

Termins “nogurums no kara” bieži izskan medijos, arī jūs to izmantojāt savā rakstā Eiropas Reformu centra (Centre for European Reform) mājaslapā. Kādi ir šā noguruma simptomi?

Galvenais simptoms ir tas, ka Eiropā un Ziemeļamerikā ir grūti vienoties par turpmāko finansējumu Ukrainai un turpmākajām ieroču piegādēm. Tas noved pie pilnīgi nereālu scenāriju pārspriešanas par sarunu nosacījumu radīšanu, lai gan, manuprāt, Putins ir ļoti skaidri pateicis, ka viņu tas neinteresē. Bet mēs esam noguruši, un tāpēc radām sapni, kurā viss beidzas ar kaut kādu maģisku procesu.

Kādi faktori veicina sapņainību?

ASV pusē ir divas problēmas. Viena no tām ir republikāņu pusē – izolacionisma pieaugums un pārliecība, ka Amerikai vispār nevajadzētu iesaistīties.