Lai novērstu trokšņa konfliktus, Rīgas pašvaldība pēdējās desmitgadēs vairākkārt solījusi ielu muzicēšanas regulējumu, taču pagaidām šīs apņemšanās bijušas vien tukša skaņa. 

Līdz ar Krievijas agresiju aktualizējies arī jautājums par neregulēto izpildītāju repertuāru un ielu priekšnesumu valodu.

"Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, ja persona izvēlas kādu vietu, nepiesakot iepriekš publiski, neaicinot sanākt skatītājus, bet spontāni – atnāk un sāk muzicēt vai dziedāt, no pasākumu regulējuma konteksta nav nepieciešams veikt nekādas darbības," ielu mūziķa pašlaik nenoteikto juridisko statusu skaidro Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas (RVPP) pārstāve Kristīne Kļaveniece. "Ielu mākslinieka rīcība ir vērtējama vienīgi caur sabiedriskās kārtības prizmu, proti, vai ar šādu muzicēšanu netiek traucēts citu personu miers un ikdienas gaitas."

Pašlaik domē top jauni saistošie noteikumi, kuros, iespējams, būs arī regulējums ielu muzikantiem.

Rīgas piecīši

Dodos Rīgas centra ielās, lai paklausītos ielu mūziku un aprunātos ar pašiem māksliniekiem. Dienas laikā Vecrīgā, Vērmaņdārzā, kā arī Centrālās stacijas un autoostas rajonā sastopu kopumā piecus izpildītājus. Sanāk gandrīz kā Rīgas piecīši, tiesa, šie uzstājas katrs atsevišķi.