Katru darba dienu no 11.00 līdz 15.00 radio SWH ēterā klausāms raidījums "Tavs labākais laiks". Noteikti aktīvākie radiostacijas klausītāji jau spēj atpazīt ētera balsi Madaru Kivkucāni. Viņa apgalvo – klausītājs ir viņas lielākais enerģijas lādiņš, un jāsaka – enerģijas viņai nemaz netrūkst. Iepriekš strādājusi cita veida darbus komunikācijas jomā un nu ir piepildījusi savu sapni kļūt par ētera personību. Pirms intervijām gatavojas, un lielāks uztraukums viņai bijis, intervējot Shipsea, nevis Holivudas aktieri Ričardu Gīru. Sarunā ar Madaru Kivkucāni par darbu SWH, improvizāciju intervijās, ko darīt ar drūmu garastāvokli, regulārajiem zvanītājiem un ētera adrenalīnu. 

Pastāsti par savu ceļu radio pasaulē. Kā nonāci radio SWH?

Madara Kivkucāne: Komunikācijas nozarē strādāju visu savu apzinīgo darba mūžu – esmu strādājusi reklāmas pārdošanā, zīmola attīstības komandā, mediju aģentūrā, un tagad aplis noslēdzies ar darbu radio ēterā. Klusībā sen biju sapņojusi nokļūt pie mikrofona un biju jau samierinājusies ar domu, ka tas nenotiks. Atceros, ka pirms gadiem pieciem, mūsu tikko uzbūvētās mājas pagalmu iekopjot, stāvēju uz terases ar dubļainiem zābakiem, skatījos uz saviem puišiem, kas turpat tālāk kaut ko rušinājās vēl nesadīgušajā pagalmā, spīdēja pavasarīga saulīte un bija priecīgs prāts, klusībā pie sevis nodomāju – ah, skaista tā dzīve, tikai žēl, ka nesanāca pastrādāt radio. Pusstundu vēlāk saņēmu pirmo piedāvājumu darbam radio. Tieši tik maģiski. Kopš tās dienas ar mani notikušas brīnumu lietas! Radio vienmēr bijis mans mīļākais medijs, manā auto vienmēr skan radio, un atšķirībā no citiem es vienmēr meklēju staciju, kurā ētera cilvēki runā. Man tas vienmēr licies ļoti interesanti. Radio SWH esmu klausījusies kopš bērnības vecāku iespaidā. Tas veidojis manu priekšstatu par to, kā radio ir jāizklausās. SWH komandā jūtos kā mājās. Esmu pagodināta strādāt šajā komandā, laimīga, ka varu no viņiem mācīties.