Par vienotas Baltijas aizsardzības līnijas izveidi valstis vienojās pirms diviem gadiem, taču pierobežas iedzīvotāji joprojām izjūt neskaidrību par to, kā pretmobilitātes pasākumi ietekmēs viņu īpašumus. Janvāra sākumā pirmie zemes īpašnieki pie austrumu robežas saņēmuši atsavināšanas paziņojumus, vēsta raidījums "De facto".

Reklāma

Aizsardzības ministrija skaidro, ka zeme tiks atpirkta par tirgus vērtību, kompensējot arī iesēto labību un sedzot dokumentu kārtošanas izmaksas. Neviens īpašums netikšot atstāts bez piekļuves, un tiks atceltas arī saistības, piemēram, pret Lauku atbalsta dienestu.

Alūksnes novadā, kur ministrija informatīvā vizītē ieradās kā pēdējā no skartajām pašvaldībām, iedzīvotāji pauda bažas par paziņojumu savlaicīgumu un ietekmi uz saimniecisko darbību. Pirmās kārtas atsavināšanas paziņojumi jau izsūtīti, bet otrās kārtas zemju īpašniekiem tie gaidāmi pavasarī.

Pretmobilitātes pasākumi paredzēti līdz aptuveni 30 kilometru dziļumā no robežas.

Jau iepriekš pie ceļiem izvietoti prettanku šķēršļi — eži, pūķa zobi un betona bloki. Tomēr, kā norāda Nacionālie bruņotie spēki, šādi nesprāgstoši šķēršļi būs efektīvi tikai kombinācijā ar prettanku mīnām un uguns atbalstu.

Kopumā pretmobilitātes plāni skars aptuveni 2000 hektāru teritoriju Vidzemē un Latgalē sešās pašvaldībās. Atsavināšana kopumā varētu attiekties uz apmēram 1500 īpašniekiem. Pirmajā kārtā apstiprinātas 377 zemes vienības vairāk nekā 349 hektāru platībā, no kurām lielākā daļa pieder privātpersonām.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") uzsver, ka

Latvija normatīvā regulējuma ziņā ir apsteigusi kaimiņvalstis,

jo nepieciešamais likums jau pieņemts Saeimā. Darbi plānoti trīs kārtās — pirmās divas būs redzamākas, bet trešā, kas saistīta ar uguns pozīcijām, būs slepenāka.

Pretmobilitātes būvdarbus plānots uzticēt valsts uzņēmumam "Valsts nekustamie īpašumi". Šogad paredzēts sākt būvniecību, tostarp prettanku grāvju un sakaru infrastruktūras izbūvi. Paralēli notiek darbs pie prettanku mīnu iegādes, kā arī konsultācijas ar Somiju, Poliju un Lietuvu par kājnieku mīnu ražošanu reģionā, jo šobrīd tās Baltijā netiek ražotas.

Aizsardzības ministrija uzsver, ka šķēršļi netiks izvietoti apdzīvotās vietās vai pāri aktīvi apsaimniekotiem laukiem, un militārie plāni tiks pielāgoti, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu civiliedzīvotāju ikdienu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu