Ministre Inga Bērziņa Ikšķilē: tukša zāle un skumjas par sabiedrības atsvešināšanos

Piektdien, 17. janvārī, vēlā pēcpusdienā pusotras stundas garumā Ikšķiles Tautas namā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa tikās ar ikšķiliešiem.

Darba cilvēkiem, īpaši Rīgā strādājošajiem, šī izvēle nebija tā labākā. Latvijas valdības ministru ierašanās Ikšķilē pēdējos gados notiek ļoti, ļoti reti. Normālā situācijā zālei būtu jābūt pārpildītai, taču ieradās tikai 28 ikšķilieši, tās ir t.s. Pūces reformas sekas četru gadu garumā. Ikšķilē daudzus cilvēkus ir pārņēmusi apātija, neticība pret vietējo un valsts varu. Ministre pati par to pārliecinājās, jo uz tikšanos nebija ieradies Ogres novada priekšsēdētājs Egils Helmanis, Ikšķiles pilsētas pārvaldniece Aiva Ormane, kā arī neviens no Ikšķiles valsts iestāžu vadītājiem un darbiniekiem. No ikšķiliešu un tīnūžnieku sešiem ievēlētajiem deputātiem Ogres domē piedalījās tikai viens cilvēks. Ka tik nesarunā ko lieku un nav jāuzklausa sirdīgie iedzīvotāju jautājumi... Tikšanās laikā 

ministre tika informēta par iedzīvotāju neapmierinātību saistībā ar Ogres novada domes vadības attieksmi pret Ikšķiles sabiedrību, ignoranci, par pārlieko centralizāciju pēc padomju laika piemēra, par ieilgušajām dažādām sociālajām problēmām utt. 

Sapulces, kuru neviens nevadīja, noslēgumā pārņēma ļoti skumja sajūta. Agrāk, īpaši Latvijas valsts atjaunošanas laikā, ikšķilieši gan Ogres rajonā, gan izšķirīgajās sabiedrības aktivitātēs Rīgā bija pirmajās rindās, bet tagad Ikšķile ir kā savā nodabā pusaizmirsta Ogres novada attāla nomale.

Redakcijas piebilde. Par tikšanos ar ministri vēstījuši Vidzemes televīzijas žurnālisti kanālā "ReTV" un portālā "delfi.lv". Sarunā ar ministri Ingu Bērziņu iedzīvotāji arī izteikušies par Ikšķiles atdalīšanos no novada. Ministre gan atbildējusi – pirms runāt par Ikšķiles atdalīšanos, vajadzētu izvērtēt, vai nevar novērst esošās problēmas. I. Bērziņa atgādinājusi, ka 2026. gadā būs administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums. "Mēs arī apņēmāmies iekļaut šos kritērijus: vērtēt pakalpojumu kvalitāti, cik pakalpojumu iedzīvotājiem ir pieejami, vai tie ir uzlabojušies vai nē. Varbūt paralēli var arī veikt sabiedriskās domas pētījumu – kā iedzīvotāji jūtas šajos novados, kas ir pievienoti un kas ir tālāk no centra." Ja pēc izvērtējuma kļūšot skaidrs, ka iedzīvotāji joprojām ir neapmierināti un problēmas nav atrisinātas, tad varētu sākt apspriest iespēju atdalīt Ikšķili no novada, teikusi ministre.