“Lomas pēdējā laikā man bijušas baisi traģiskas, grūtas...” tā Māra Mennika, sarunā paverot priekškaru uz savas teātra un ģimenes dzīves aizkulisēm. Jūnija sākumā aktrise saņēma Lilitas Bērziņas balvu, skaistāko no spēlmaņu godalgām, par atklāšanos jaunā aktiermeistarības jaudā. Tas gan prasījis ne vienu vien sāpju brīdi uz skatuves un smagas pretstāves ar sevi.

Māra Mennika ir brīnums gan tāpēc, ka tik nemanāmi mērķtiecīgi tomēr sasniegusi savu sapni un jūtas laimīga tajā, gan tāpēc, ka tik fantastiski brīvi spēj redzēt pasauli un pieņemt ārēji it kā nepopulārus lēmumus, kas viņas paaudzei nemaz nav tik ierasti. 2001. gadā viņa vēl studiju laikā nospēlēja Valmieras teātrī pirmo lomu – Riu Ingas Ābeles drāmā “Tumšie brieži” Māras Ķimeles režijā.

Māra Mennika smejas, ka teātrī viņu sauc par rikšotāju, bet visā, ko viņa pasaka, ir kaut kas pavisam cits – nosvērta un bezgala mierīga, harmoniska cilvēka domas par pasauli, kura tomēr nespēj ar steigu viņu satriekt.