Pašlaik valsts spiesta piemaksāt par parādu piedziņu.

Līdz 2023. gada 1. novembrim Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parādi sasniedza 863,3 miljonus eiro. Šogad sakrājušos parādu apmērs ir mazāks nekā 2019. gada 1. janvārī, kad tas bija teju pusotru miljardu eiro. 

Arī salīdzinājumā ar 2022. gada budžeta ieņēmumiem 12,4 miljardu eiro apmērā kopējā parāda īpatsvars bijis vien ap 7%, kas VID ieskatā nerada bažas. No parādnieku kopskaita – 177 284 juridiskām un fiziskām personām – teju pusei (46,8%) nodokļu parādi svārstās no 15 līdz 300 eiro apmērā, kas tāpat nerada bažas. Savukārt to nodokļu maksātāju, kuru parādi pārsniedz pusmiljonu eiro, 2023. gada 1. novembrī bija vien 92.

Parādos iedzen IIN likmes

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča teic, ka parādu veidošanās cēloņi mēdz būt vairāki. Tie var būt gan uzņēmuma ieņēmumu un apgrozījuma samazināšanās, uzņēmuma partneru radītie parādi, uzņēmumu sezonāla uzņēmējdarbība, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) diferencētā likme. Šīs likmes dēļ no nodokļu maksātājiem, kuru vidū vismaz puse ir iedzīvotāji, kuriem parādi svārstās no 15 līdz 300 eiro, pret pašu gribu iekrīt parādos. Ik gadu līdz 1. martam iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iedzīvotāji spiesti piedalīties tā dēvētajā marta loterijā, kurā laimē tie, kuriem, kā atklājas, nodoklis pārmaksāts. Bet zaudē tie, kuriem atšķirīgo likmju dēļ parāds radies.

Santa Garanča noliedz publiski izskanējušo apgalvojumu, ka viens no parādu rašanās cēloņiem esot uzņēmumu auditi jeb grāmatvedības pārbaudes, kuru laikā uzņēmējiem papildus uzrēķina lielākas nesamaksāto nodokļu summas. Aizvadītajos gados šo pārbaužu skaits esot sarucis, līdz ar tām samazinājušās papildus aprēķināto nodokļu summas.