Klimata pārmaiņas XXI gadsimtā sola būtiskas pārmaiņas arī Latvijā, kaut gan vēl nav skaidrs, kurš no klimata pārmaiņu scenārijiem īstenosies.
Scenāriji sola gan būtiski, par mēnesi, ilgāku veģetācijas periodu, par ko priecāsies lauksaimnieki, gan arī ekstrēmākas laika pārmaiņas, kas raizes sagādās pilsētniekiem.
Šā gada pavasarī Klimata un enerģētikas ministrija organizēja Norvēģijas grantu projekta "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā" noslēguma konferenci, kas centās aptvert, kā šīs pārmaiņas ietekmēs visdažādākos dzīves aspektus Latvijā. Viens no interesantākajiem šādiem aspektiem – kā tas ietekmēs ēku būvniecību Latvijā. SIA "AC Konsultācijas" projektu direktore
Kristīne Vībane skaidro, ka klimata prognozes ir izstrādātas ilgākam laikam uz priekšu, tādēļ tuvākajos mēnešos un gados nekas traks ar būvniecību nenotiks.
"Taču mēs savās prognozēs orientējāmies uz pilnu ēkas dzīves ciklu, kas Latvijas apstākļos ir 50–150 gadi. Un tik ilga laika periodā jārēķinās, ka vidējās temperatūras vasarās pieaugs, karstuma viļņi vasarās kļūs biežāki un šādos apstākļos ēkas naktīs nepaspēj pietiekami atdzist. Tādēļ vairāk jādomā par ēkas mikroklimata uzturēšanu, bet te ir arī pozitīva ziņa – Latvijā sākusies nopietna interese par to, kā ēkas padarīt energoefektīvākas. Siltinājums, kas ēkas aizsargā pret aukstumu, spēs tās aizsargāt arī pret karstumu un neļaus tām uzkarst. Taču papildus tam gan tiem, kas šobrīd būvē jaunas ēkas, gan tiem, kas jau dzīvo uzbūvētās ēkās, būtu jādomā par papildu risinājumiem, kas spētu aizsargāt pret karstumu vasarās – pirmkārt jau koku noēnojumu saules pusē, kā arī pārkarēm un nojumēm. No vienas puses, tropisko nakšu, proti, tādu, kurā temperatūra nenokrīt zem 20 oC robežas, skaits Latvijā arī palielināsies. No otras puses, ēku apsildes nodrošināšanas izmaksas, iespējams, samazināsies.