Light drizzle 3.3 °C
T. 13.11
Eižens, Jevgēņija, Jevgēņijs
SEKO MUMS
Reklāma
Dambis starp A-1 šoseju un Gauju.
Dambis starp A-1 šoseju un Gauju.
Foto: Artis Drēziņš / Latvijas Mediji

Vēlamies dzīvot kā citur Eiropā – tādas bija ikviena Latvijas iedzīvotāja gaidas no pievienošanās Eiropas Savienībai.

Atjaunotā sūkņu stacija Kārklu ielā 12.
Ādažos nomierina Gauju
Plūdu riskam pakļautajās desmit teritorijās desmit gadu laikā no ūdens draudiem pasargāti tūkstošiem iedzīvotāju
Reklāma

Kopš iestāšanās ES divdesmit gadu laikā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir teju dubultojies – no 47% līdz 74% no ES vidējā. Kur ir tie mani procenti? – izsauksies lasītājs. Kohēzijas jeb izlīdzināšanas politikas mērķis ir tuvināt cilvēku labklājību un pirktspēju ES vidējam līmenim. ES fondu piešķīrums aizvadītajos finanšu perioda septiņos gados ir 4,6 miljardi eiro 2460 projektiem. Pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, katram ticis vidēji 2430 eiro. Kur ir mani eiro? – atkal sauks lasītājs. Tieši par to katru otro trešdienu – pavisam 24 publikācijās gada laikā – vēstīsim projektā "Kohēzijas politikas fondi – Latvijas izaugsmei" rubrikā "Ieguldījums izaugsmei". "Latvijas Avīzē" varēsim atspoguļot vien simto daļu no īstenotajiem projektiem. Ceram, ka tie radīs pilnīgāku priekšstatu par gūto sataustāmo labumu.

"Pašvaldības uzdevums ir pasargāt iedzīvotājus. Vienlaikus pasargājam dabu no piesārņojuma, kas draud, ja plūdi sasniedz degvielas uzpildes stacijas un citus objektus. 

Tāpat dambi daudz izmanto pastaigām un sportiskām aktivitātēm. Mēs novēršam plūdu briesmas kritiskos punktos – cik tas iespējams un cik daudz ir pieejami finanšu resursi. Nedomāju, ka kaut kad novadā iestāsies laiks, kad nekas nav jādara. Gauja vienmēr meklēs un atradīs sev iespējas mūs pārsteigt," saka Ādažu novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas tehnisko projektu vadītāja Iluta Plikgalve.

Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobrī pieņemtās direktīvas par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību un pēc Ūdens apsaimniekošanas likuma tika veikts plūdu riska sākotnējais novērtējums visā Latvijā. Uz tā pamata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija noteica būtiska plūdu riska apdraudētās teritorijas, izstrādāja iespējamo plūdu postījumu riska kartes un sagatavoja plūdu riska pārvaldības plānus katrai no tām. Atbilstoši tai Latvijā tika noteiktas 25 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas, starp kurām iekļāva arī Ādažu novadu.

Vairāki projekti

Pirmā plūdu projekta "Plūdu risku novēršanas pasākumi Ādažu novada teritorijā" īstenošanas laiks bija 2012.–2014. gads ar 100% Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu – 674 820 latiem. Projektu īstenoja Ādažu novada dome, un tā mērķis – būtiski samazināt plūdu draudus 521 ha lielā blīvi apdzīvotā teritorijā, panākot, ka teritorija applūst ne biežāk kā vienreiz simt gados. No applūšanas riska tika pasargāti 3070 iedzīvotāji.

Rievsiena starp Gauju un Ādažu centru.

Pretplūdu pasākumu turpinājums ir projekts "Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu Ādažu novadā, 1. daļa", kura īstenošanas laiks ir no 2018. līdz šī gada beigām. Tā ietvaros īstenota Ādažu centra poldera esošā dambja un krājbaseina atjaunošana, poldera sūkņu stacijas pārbūve, kā arī krastu stiprinājumu izbūve izskalojuma vietās posmā no A-1 šosejas līdz Kadagas tiltam. Tādējādi no applūšanas riska pasargāti 2770 iedzīvotāji. Projekta īstenošana vēl turpinās.

Šogad atbilstoši ES kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām" tika sākts projekts "Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu Ādažu novadā, 2. daļa". Projekta mērķis ir veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām – nacionālas nozīmes plūdiem un krasta erozijai. Šī projekta ietvaros plānota jauna Gaujas aizsargdambja (3,5 km) izbūve Gaujas kreisajā krastā posmā no Kadagas tilta līdz Gaujas–Daugavas (Baltezera) kanālam, Gaujas kreisā krasta nostiprinājumu izbūve lokālos posmos, jaunas poldera sūkņu stacijas izbūve pie Vējupes caurtekas – regulatora. Plānotais finansējums 4 080 000 eiro. No šī pasākuma labumu gūs 2494 iedzīvotāji.

Projekta īstenošanu sāka jau 2017. gada augustā, kad noslēdza projektēšanas un autoruzraudzības līgumu ar VSIA "Meliorprojekts", bet 2019. gada aprīlī noslēdza būvniecības līgumu ar SIA "Valkas meliorācija", kas līdz šī gada augusta beigām 1557 metru garumā atjaunoja Ādažu centra poldera aizsargdambi, 1370 metru garumā izbūvēja novadgrāvjus un Gaujas kreisā krasta stiprinājumu, tostarp 1157 metros izbūvēja rievsienu trīs Gaujas upes posmos un veica centra poldera sūkņu stacijas pārbūvi. Darbi turpinās. KF finansējums ir 896 265 eiro, valsts budžeta dotācija – 202 124,79 eiro, pašvaldības finansējums – 2 109 413,21 eiro.

Reklāma
Reklāma

Tā kā Ādažu novads un pilsētas iedzīvotāju skaits pastāvīgi palielinās, pasargāto skaits projekta realizācijas beigās būs lielāks, nekā sākumā plānots.

Gauja ir ar raksturu

Tiktāl formālā puse. Bet kā tas viss izskatās dabā? Ar Ādažu novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas tehnisko projektu vadītāju Ilutu Plikgalvi un pašvaldības aģentūras "Carnikavas komunālserviss" hidromeliorācijas inženieri Leldi Balodi tiekos pie Gaujas dambja netālu no A-1 šosejas un tilta pār to.

Atjaunotā sūkņu stacija Kārklu ielā 12.

Veros uz diezgan nelielu ēku, kas patiesībā ir ļoti nozīmīga. Tā ir atjaunotā sūkņu stacija, pie kuras ir ūdens krājbaseins, kas, kā saka L. Balode, savienots ar meliorācijas sistēmu – grāvjiem un drenāžu – Ādažu polderī, kas ir vieta, kur, īpaši plūdu laikā, uzkrājas ūdens. Un sūkņu stacija šo ūdeni pārsūknē uz Gauju. Arī dambis ir atjaunots. Tas tur bija arī iepriekš, tikai zemāks. Svarīga lieta ir plastmasas rievpāļi. Starp Gauju un dambja nogāzi uz rievpāļiem pa virsu ir betona uzkala. Tā arī ir samērā sarežģīta inženiertehniska būve, kas no upes puses nostiprināta ar akmens krāvumu, kas notur rievsienu vietā un pasargā to no iespiešanas upē. Jo krastam arī ir spiediens, ne tikai ūdenim, skaidro inženiere.

"Kā zināms, Gauja ir upe ar raksturu. To ierobežo vienā vietā, bet tā uzreiz meklē iespēju citā vietā, maina plūsmu, ietekmē pretējo krastu. Esam pat darbu gaitā projektu mainījuši, vadoties pēc tā, kā rīkojas Gauja," piebilst Iluta Plikgalve.

No Ādažu centra puses dambim un rievsienai cīnīties ar Gauju veiksmīgi palīdz straumvirzes – tādi kā moliņi 45 grādu leņķī pret straumi, kas virza straumi prom no krasta.

Gaujā iebūvētā straumvirze.

Dambja un rievsienas kalpošanas ilgums, pastāvīgi to uzturot un kopjot, tiek lēsts 50 gadi. Pašvaldība plāno turpināt realizēt projektus novada teritorijā gar Gaujas upi, ņemot vērā pieejamos finanšu resursus, lai izbūvētu aizsargdambjus un rievsienas vietās, kur teritorijas ir pakļautas plūdu un krastu erozijas draudiem.

Kā Ķekavas iedzīvotājam man gan negribētos redzēt mežonīgi skaisto Gauju kā kanālu, atļaujos pateikt. Ja cilvēki sagribējuši dzīvot upes krastā vai pat uzcēluši sev mājas upes gultnē, tad lai varbūt samierinās...

"Neviens jau neplāno ielikt Gauju betona caurulē. Mēs tikai novēršam plūdu briesmas kritiskos punktos – cik tas iespējams un cik daudz ir pieejami finanšu resursi. 

Nedomāju, ka kaut kad novadā iestāsies laiks, kad nekas nav jādara. Gauja vienmēr meklēs un atradīs sev iespējas mūs pārsteigt," saka I. Plikgalve.

Kāds man no tā labums?

Pensionētais agrofirmas "Ādaži" mehāniķis Valdis Krampāns.

Pensionētais agrofirmas "Ādaži" mehāniķis Valdis Krampāns ar ģimeni starp A-1 šoseju un Gaujas dambi dzīvo kopš 1991. gada – ēkā, kas savulaik bija bišu māja. Jau toreiz bijis dambis, taču zemāks. Tas būvēts un uzturēts kolhoza spēkiem pēc priekšnieka Alberta Kaula pavēles. Kopš 1991. gada dambis šajā vietā trīs reizes nav ticis galā ar upi, tad Krampāna ģimene pārvietojusies pa sētu ar laivu, pagrabā ūdens bijis līdz kaklam un automobiļi turēti puskilometra attālumā pie šosejas. Gauja pa pēdējiem trīsdesmit gadiem pieurbusies tuvāk mājai par metriem piecdesmit – to var spriest pēc tā, kā "Latvenergo" pārlicis stabus. Pašlaik Gauja no sētas ir 200–400 metru attālumā – kā no kuras vietas skatās. Saimnieks cer, ka jaunais dambis un rievsiena pildīs savas funkcijas un plūdu laikā sētā un pagrabā ūdens vairs nebūs – pagaidām arī nav. Gaujas ūdens svārstības tagad varot novērot pēc dīķa uzvešanās, kam ūdens līmenis gruntsūdeņu dēļ tad staigā šurpu turpu skaidri redzami un burbuļodams.

Toms Felkers.

V. Krampānam kaimiņos dzīvo iluzionists Toms Felkers, kurš arī atceras gadus, kad pa sētu nedēļu pārvietojies ar laivu. Viņš slavē pašvaldības paveikto plūdu novēršanā, turklāt dambis vairs neļauj burtiski pa kvadrātmetriem aprīt nekustamo īpašumu. Tiem, kam nepatīk dambja estētika, viņš līdztekus praktiskiem argumentiem liek pretim arī citus: tā ir lieliska vieta pastaigām, skriešanai, velobraukšanai, ko iedzīvotāji arī arvien plašāk izmanto. No Ādažu kultūras nama pa dambi mierīgi varot nokļūt līdz jūrai, pa ceļam izbaudot arī viņa izveidoto taku – Zvaniņu ceļa. Ja vēl ar laiku pašvaldība ierīkošot apgaismojumu, būšot pavisam labi.

Igors Belijs.

Igoru Beliju satieku priecīgu laivojam pa Gauju. Nedaudz pa Gauju uz augšu no Kadagas tilta dzīvo 17 gadus. Par Gauju saka: "Upe ir upe, ja dzīvo pie upes, tad ar to jārēķinās." Paziņa sausā laikā nopircis īpašumu Utupurvā, ielicis mājai pamatus, nezinot, ka divreiz gadā tur Gauja atnāk ciemos. Paaugstinājis pamatus un ar Gauju sadzīvo. Igoram pašam māja ir sešus metrus virs Gaujas dabiskā līmeņa un neapplūst, bet laiva tomēr stāvot uz terases. Igora mežs gan pavasarī vienmēr applūstot. Tad dēls priecīgi saucot: plūdi, plūdi, laivojam uz mežu! Pretplūdu darbus vērtē atzinīgi. Igors iesaka padziļināt Gauju pirms Kadagas tilta, jo tur vietām ūdens esot līdz potītēm un veidojoties ledus sastrēgumi, kas veicina plūdus.

Mārketinga speciālists Romāns Vizulis.

Mārketinga speciālists Romāns Vizulis dzīvo Ādažu centrā septiņdesmit metrus no Gaujas. Agrāk regulāri Gauja viesojusies sētā, tagad būšot priecīgs iztikt bez šādas "ekstras".

 

 

 

Ieguldījums izaugsmei.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma