Pēc tam, kad skābbarība ir iepakota tranšejā, tās fermentācijas kvalitātes uzlabošanā faktiski nekas vairs nav izdarāms. Taču pastāv iespēja samazināt zudumus, kas var rasties, piemēram, uzkaršanas dēļ.

Kā raugi un pelējums ietekmē skābbarību

Skābbarības tranšejas iztukšošana jeb izņemšana nav saistīta ar skābbarības ražošanu, tomēr tai ir milzīga ietekme uz skābbarības kvalitātes saglabāšanu tranšejā.

Uzkaršana ne tikai samazina skābbarības sausnas tonnu daudzumu, bet arī barības kvalitāti, jo raugi un pelējums efektīvi sadedzina barības vielas. Galvenais skābbarības ienaidnieks ir gaiss, tāpēc jākoncentrējas uz iespējām, kas mazina gaisa iekļūšanu tranšejā.

Raugu bojāta skābbarība zaudē garšas kvalitāti, tāpēc govis to mazāk ēd. Tas savukārt mazina piena ražošanas produktivitāti. Arī pelējums rada mikotoksīnus, kas negatīvi ietekmē govju produktivitāti, samazinot piena ražošanas potenciālu nākamajā laktācijā, un ieprogrammē metaboliskus traucējumus. Tāpēc gaisa provocētas raugu un pelējuma aktivizācijas novēršana skābbarībā ir vissvarīgākais uzdevums ziemas periodā.

Tranšejas vājās vietas

Atverot skābbarības pārklājuma plēvi, skābbarība uzreiz nonāk saskarē ar gaisu un tajā atdzīvojas visi mikroorganismi, kuri līdz tam gulēja, pateicoties bezskābekļa videi. Šie mikroorganismi, pārsvarā pelējumi un raugi, aktīvi vairojas, patērē skābbarībā palikušos cukurus, pienskābi un citas barības vielas, tādējādi samazinot skābbarībā enerģiju, proteīnu, sausnu un pasliktinot sagremojamību. Pelējuma sēnes bojā barības garšu un izdala dzīvniekiem kaitīgos pelējuma sēņu toksīnus – mikotoksīnus.