16 °C
Divas reizes – šopiektdien, 7. jūlijā, un sestdien, 8. jūlijā – skatītājiem būs iespēja piedzīvot deju lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs", kur koši iemirdzēsies Latvijas novadu krāsas.
Idejas autori, režisors Kārlis Krūmiņš un scenārija un tekstu autori Madara Gruntmane-Dujana un Kaspars Bērziņš, muzikālā noformējuma režisors un intermēdiju mūzikas autors Rihards Zaļupe, kā arī scenogrāfs Didzis Jaunzems uzvedumu iecerējuši kā veltījumu izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstā dalībniekiem un skatītājiem ļaujot izdzīvot ceļojumu pa Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, satiekot vietējos ļaudis un atklājot katras vietas unikālo dzīvesziņu. Deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" repertuārā iekļautas 33 dejas, no tām trīspadsmit godalgotas jaunrades dejas un septiņas Latvijas skatuviskās Zelta fonda dejas. Lieluzvedumā kopumā piedalās 16 879 dejotāji no 695 kolektīviem.
Mums satikties ar dejotājiem un vērot notiekošo mēģinājumu laukumos bija iespēja vakar un, lai gan kustība likās gluži kā skudru pūznī, kas no malas izskatās tik haotiski, bet kurā valda stingra kārtība, bija skaidrs, ka dejotāji savu vietu pārzina labi. Centrālajā arēnā notika mēģinājums "Vidzemes jandālam", kuru vadīja virsvadītāja Gunta Skuja, turpat, nākamajā futbola laukumā, "Klabdanča" Zemgales novadu dejotājus uzmundrināja virsvadītāja Guna Trukšāne, savukārt vieglatlētikas laukumā pamīšus ar atpūtu dejas soļus vienlaikus iemēģināja vairāki kolektīvi. Ja agrāk pavasarī deju kolektīvu pārstāvji bija pauduši bažas par samazināto mēģinājumu platību, uztraucoties, ka solīto trīs mēģinājumu laukumu vietā dejotājiem varētu būt pieejams tikai pusotrs laukums, tad uztraukums izrādījies lieks. Lai gan turpat blakus tik tiešām noris darbi saistībā ar jaunās vieglatlētikas manēžas būvniecību, vieta dejotājiem triju laukumu apmērā ir atrasta un gatavošanās svētkiem noris godam.
Īpaši skaņi dejotājus uzrunāja deju virsvadītājas Gunas Trukšānes balss. Lai gan virsvadītājas godā viņa šogad ir pirmo reizi, agrāk svētkos piedalījusies kā laukuma repetitore, iepriekšējos svēkos bijusi arī deju virsvadītāju asistente. Guna Trukšāne Zemgales dejotājus pazīstot jau sen, jo ir Bauskas novada deju kolektīvu virsvadītāja, turklāt strādā arī ar Jelgavas bērnu un jauniešu deju kolektīvu "Vējzirdziņš", kā arī Rīgas tautas deju ansambli "Līgo". Jautāta par dejotāju sagatavotību svētkiem, virsvadītāja atzīst, ka kolektīvu vadītāji viņiem ir godam palīdzējuši sagatavoties un mājasdarbs ir izpildīts. Varot just, cik ļoti dejotāji noilgojušies pēc kopābūšanas, un tas varētu būt pamats, kādēļ, pēc virsvadītājas domām, deju soļi mēģinājumu laukumos tik labi saskan:
"Dejotāji tiešām vēlas būt un just kopā – brīnums notiek vienā elpā un vienā ritmā, gluži tāpat kā skan svētku sauklis "Kopā būt, kopā just".
Lielie laukumi sadalīti daudzās mazās numurētās platībās, pavisam reti varēja manīt kādu nogurušu seju, par ko liels brīnums gan nevarētu rasties, jo kā "Latvijas Avīzei" pastāstīja Kristers Gaidlazda no Jelgavas tautas deju kolektīva "Jundari", otrdien mēģinājumi ilguši no astoņiem rītā līdz pat pusnaktij.
Lai gan sociālajos tīklos manāma sīka šūmēšanās gan par ūdens pudelītēm, gan ēdienu porcijām, uzrunātie svētku dalībnieki ar sadzīves apstākļiem Rīgas skolās likās apmierināti un nesūdzējās. Tieši otrādi – dejotāji uzteica īpašo grīdu, kas atvesta vieglatlētikas laukumam, jo tā, lai gan klāta uz nelīdzenas pamatnes, pat lietus laikā ir neslīdīga un droša. Par svētkiem likās priecīgs ikviens, sūdzību nebija arī no apkārtnes iedzīvotājiem, jo lai gan dalībnieku drošībai un ērtībām ap stadionu izvietota norobežota plaša teritorija, uzrunātie vietējie par to nemaz nesūdzējās, sakot – visvarīgākais ir skaisti svētki, visus pagaidu iebraukšanas un stāvēšanas noteikumus organizatori esot izskaidrojuši jau pirms tam.
Mēģinājuma starplaikā uzrunājām daudzus dalībniekus, bet īpašu dzīvesprieku izstaroja Zemessardzes deju ansambļa "Bramaņi" dalībnieki no Rīgas, kuri kopā ar savu vadītāju Taigu Ludboržu cits pār citam sauca – viss noorganizēts labi, ēst un dzert pilnīgi pietiekot, deju solis esot raits. Kolektīvs nākamajā gadā svinēšot 30. jubileju un daudzi dalībnieki kopš 1994. gada piedalījušies visos Deju svētkos.
Jautāti, ar kādām emocijām dejotāji atcerēsies svētkus, daudzi kā visupirmo minēja latviskumu, tad – teju neticamo vienotību un ļoti lielo saliedētību un draudzīgumu dažādu paaudžu dejotāju starpā.
