Lai dažādotu ziemas krājumus, var pagatavot ne vien ievārījumus, bet arī želejas.

No kā


Želeja ir ar cukuru vārīta sarecināta augļu vai ogu sula. Tā uzskatāma par kvalitatīvu, ja ir dzidra, sarecējusi un, no trauka izņemta, sākumā nezaudē formu. Labu želeju var izvārīt no augļiem un ogām, kas bagāti ar pektīnvielām. Tādas ir jāņogas, negatavi āboli, upenes, ērkšķogas, dzērvenes. Jāielāgo, kas visi negatavie augļi satur vairāk pektīnvielu nekā pilngatavībā. Želeju var vārīt arī no augļiem un ogām, kas satur maz pektīnvielu, piemēram, bumbieriem, ķiršiem un zemenēm, tikai šādām sulām piejauc to augļu un ogu sulas, kas bagātas ar pektīnvielām, piemēram, bumbieru sulu var jaukt ar ābolu sulu.


Lai iegūtu ar pektīnu bagātu sulu, augļi un ogas pirms sulas iegūšanas jākarsē. Novērots, ka pektīnvielu visvairāk ir zem miziņas, tāpēc, iegūstot sulu, ko paredzēts izmantot želejas gatavošanai, augļus nedrīkst mizot.


Želejā tikpat svarīga viela kā pektīns ir cukurs, jo bez tā sula nesarecēs.