Miltene ir mūžzaļš, ļoti zarains, ložņājošs puskrūms. Diezgan izplatīts, īpaši piejūras priežu mežos, jūrmalas kāpās, izcirtumos, vietām veido audzes – miltenājus. Miltenes auglis ir sarkans, ieapaļi saplacināts miltains kaulenis. Iespējams, miltainuma dēļ augs ieguvis savu nosaukumu. 

Taču ne par augli šoreiz stāsts, bet par puskrūma lapām – tieši tās ir auga vērtīgā ārstnieciskā daļa.

Kā nesajaukt ar brūklenēm

Lūkojot pēc miltenēm (Arctostaphylos uva-ursi) nolūkā ievākt to lapas, jābūt vērīgam, lai tās nesajauktu ar brūkleņu lapām, jo bieži vien abi augi rodami vienuviet. Milteņu lapas ir mazākas nekā brūkleņu, to malas nav ieritinājušās, tās ir spīdīgas no abām pusēm. Brūkleņu lapām spīdīga ir tikai virspuse, bet apakšpuse blāva, parasti ar brūnganiem, tumšākiem plankumiņiem.

Interesanti, ka miltenes latīniskajā nosaukumā vārdu savienojums uva-ursi nozīmē “lāču vīnogas”. Ne jau no zila gaisa tas radies – senatnē ļaudis pamanījuši, ka miltenes ļoti garšo lāčiem.